Diferenciācija un individuālā pieeja mācību procesa nodrošināšanai
Tehnikuma pedagogi G. Šukurova, Z. Vingre un izglītības metodiķe S. Burlakova piedalījās PIKC Saldus tehnikuma organizētajos profesionālās kompetences pilnveides kursos ,,Diferenciācija un individuālā pieeja mācību procesa nodrošināšanai.” Kursu gaitā lektore Mairita Neilande izskaidroja, kāpēc nepieciešama diferenciācija un individualizācija, kā tās atšķirt.
Diferencēta pieeja nozīmē atšķirīgu mācīšanās piedāvājumu izglītojamo grupām vienas klases vai lielākas grupas ietveros. Individuāla pieeja ir darba un mācīšanās līmeņa pielāgošana katra izglītojamā vajadzībām. Efektīva diferenciācija un individualizācija sākas tikai tad, ja pedagogs ir izzinājis katra izglītojama intelektuālo potenciālu, radošās spējas, apzinās attīstības perspektīvas.
Mācību darba diferenciācijas un individualizācijas izglītības kvalitātes vērtēšanas kritērijs ,,Mācīšanas kvalitāte” iekļauj: 1) mācību stundas mērķi; 2) mācību stundas struktūra un mācību procesa atbilstība izglītojamo spējām, vajadzībām un interesēm; 3) mācību līdzekļu, materiālu, metožu izvēle, dažādība un atbilstība izglītojamo vecumposmam, spējām, vajadzībām un interesēm; 4) jēgpilna tehnoloģiju izmantošana; 5) daudzveidī-gas izglītojamo pārbaudes, pašpārbaudes iespējas; 6) pedagogu sadarbība, starppriekšemtu saikne, sasaiste ar reālo dzīvi; 7) izglītojamo vadīts process.
Atbalsts mācību darba diferenciācijai un individualizācijai:
1) darbs ar talantīgajiem izglītojamajiem; 2) mācību procesa diferenciācija; 3) darbs ar izglītojamajiem, kuriem ir mācības sagādā grūtības; 4) sadarbība starp klases audzinātāju – mācību priekšmeta pedagogu – izglītojamā ģimeni – atbalsta personālu; 5) atbalsts reemigrējušajiem vai imigrējušiem.
Diferencējot mācības, izveidojot individuālus mācību un darba līdzekļus, tiek ievērotas katra atsevišķā izglītojamā spējas un motivācija, kā arī mācīšanās un darba temps, kas ir īpaši nozīmīgi, domājot par iekļaujošu izglītību. Mācību procesā izglītojamajam mācīšanās kļūst nozīmīga tad, ja prasību līmenis optimāli atbilst viņa mācīšanās priekšnosacījumiem.
Tā kā katra izglītojamā priekšzināšanas, intelektuālais potenciāls, radošās spējas, intereses ir stipri atšķirīgas, tad ir vajadzīgas atšķirīgas mācību satura apguves iespējas.
Diferencētai un individualizētai pieejai vajadzētu būt mūsdienīga mācību procesa ikdienas praksei, lai katrs izglītojamais ikreiz saņemtu mācīšanās uzdevumus, ko var paveikt sev pieņemamā tempā, no kuriem viņš gūst labumu un, kurus risinot, iemācās kaut ko būtiski jaunu.
Informāciju sagatavoja izglītības metodiķe
Svetlana Burlakova