Atklājumu ceļš sākas te

Ielūkojieties pētījumos un tēmās, kas mūs aizrauj.

POPULĀRZINĀTNISKIE un METODISKIE RAKSTI

Latgales Industriālajā tehnikumā metodiskās idejas tiek aprakstītas un publicētas  EPALE (Eiropas pieaugušo mācīšanās elektroniskā platforma), Izglītība un Kultūrā, Skolas Vārda elektroniskajā platformā, izdoti metodiskajās brošūrās.

Savu metodiskā darba pieredzi apkopo un publicē vispārizglītojošo un profesionālo mācību priekšmetu skolotāji: Ārija Šumeiko. Nātālija Nagle, Natālija Laskina, Ilona Kuņica, Edgars Ļehovs,   Tatjana Cveka,  Margarita Grigorjeva, Pēteris Kalvāns,  Nataļja Leončuka, Olita Ragele, Valentīna Siņakova, Nadežda Solovjova, Jeļena Trofimova, Edgars Baltacis, Normunds Bulis, kā arī izglītības metodiķes Svetlana Burlakova, Elga Drelinga, Liene Briede, Jolanta Savvina, Tatjana Balašova. 

2026* Kāda varētu būt kvalitatīva mācību stunda profesionālajā izglītībā?


Kas ir laba mācību stunda? Vai tā ir stunda, kurā pedagogs skaidri un saprotami izstāsta mācību saturu? Vai stunda, kurā jaunieši aktīvi darbojas un darbnīcā/ klasē valda pozitīva atmosfēra?Iespējams, šie aspekti ir svarīgi. Tomēr profesionālajā izglītībā ar to vien nepietiek. Būtiskākais jautājums ir daudz vienkāršāks:
KO JAUNIETIS PĒC ŠĪS STUNDAS PRATĪS IZDARĪT, KO IEPRIEKŠ NESPĒJA?
Tas nozīmē, ka svarīga ir pedagoga spēja plānot savu darbu tā, lai jaunieši pēc mācību stundas zinātu, saprastu, prastu darīt vairāk nekā pirms tās.
Lasīt te


2026* Metakognīcija, pašvadīta mācīšanās un SOLO taksonomija profesionālās izglītības ikdienā


Vai ar paveiktu darbu pietiek?

Audzēknis ir nomainījis automašīnas bremžu klučus, izgatavojis metāla detaļu vai sagatavojis automobiļa virsbūvi krāsošanai. Darbs ir paveikts, rezultāts atbilst prasībām. Vai tas nozīmē, ka mācību stunda ir bijusi kvalitatīva un audzēknis patiešām ir iemācījis?
Ne vienmēr.
Svarīgi ir noskaidrot, vai jaunietis saprot, kāpēc izvēlējās konkrēto darba paņēmienu, kā pieņēma lēmumu, kā pārbaudīja rezultātu un ko darītu citādi, ja sastaptos ar līdzīgu situāciju nākotnē.

2026* Profesionālās izglītības skolotāju izaicinājumi


Kāpēc ar labu stundu vairs nepietiek?
Kvalitatīva mācību stunda sākas ar jautājumu – ko profesionālās izglītības iestādes audzēknis spēs izdarīt mācību stundas beigās?

Iedomāsimies jaunu automehāniķi autoservisā. Viņam nav priekšā skolotāja ar gatavu darbības algoritmu un nav mācību grāmatas lappuses, kurā precīzi pateikts, kas jādara. Ir automobilis ar konkrētu problēmu, pieejamie instrumenti, diagnostikas dati un klients, kurš sagaida kvalitatīvu risinājumu.
Lasīt te


2026* Kvalitatīva mācību stunda sākas ar sadarbību: kā profesionālajā izglītībā mācīties kopā un kļūt par labāku speciālistu?


Kvalitatīva mācību stunda nav tikai tāda, kurā audzēkņi apgūst jaunas zināšanas. Tā ir arī vide, kurā viņi mācās uzņemties atbildību, uzklausīt citus, risināt problēmas un sadarboties. Profesionālajā izglītībā šīs prasmes ir īpaši nozīmīgas, jo darba rezultātu bieži nosaka nevis viena cilvēka veikums, bet vairāku speciālistu spēja strādāt kopīga mērķa labā.
Lasīt te


2026* Zaļā domāšana top darbnīcā: kā profesionālā izglītība veido ilgtspējīgus nozares speciālistus

Klimata pārmaiņas, resursu izsīkšana un vides piesārņojums vairs nav tikai zinātnieku vai politiķu diskusiju tēma — tie tieši ietekmē arī profesionālo izglītību un nākamo speciālistu ikdienas darbu. Īpaši tas attiecas uz tādām nozarēm kā metālapstrāde, mašīnzinības un auto serviss, kur katrs lēmums — izmantot, remontēt vai izmest — atstāj ietekmi uz vidi. Eiropas Savienības Zaļais kurss skaidri iezīmē virzienu uz klimatneitrālu un resursu ziņā efektīvu ekonomiku. Taču šīs pārmaiņas nav iespējamas bez cilvēkiem, kuri ne tikai prot strādāt ar tehniku, bet arī domā ilgtspējīgi. Tieši šeit nozīmīga loma ir profesionālajai izglītībai.
Lasīt te

2024* Latgales Industriālā tehnikuma pieredze pedagogu kapacitātes stiprināšanā

Skolotāji savu profesionālo kapacitāti papildina visas dzīves garumā. Rakstā meklējam arbildes: Kā palīdzēt skolotājam? Kādu atbalstu piedāvāt?
Lasīt te

2024* Uzņēmējs – transportlīdzekļu krāsotājs. izaicinājumi un iespējas

Profesionālā izglītība balstās uz profesionāļiem, kuri iepazinuši kvalifikāciju no pašiem pamatiem, kuri interesējas par inovācijām, kuri grib un spēj nodot savu pieredzi jaunajai paaudzei. Piedāvāju Latgales Industriālā tehnikuma jauniešu sarunu ar profesionālās izglītības skolotāju, uzņēmēju, Balvas “Cilvēka izaugsmei” 2023. gada laureātu Māri Ločmeli. Viņš ir transportlīdzekļu krāsotājs - uzņēmējs, kurš prasmīgi veic savu darbu, spēj aizraut jauniešus un nepārtraukti profesionāli pilnveidojas.
Lasīt te

2023* Kvalitatīva mācību stunda – kopīgs redzējums


Domājot par šodienas jaunajiem pieaugušajiem, ir jāņem vērā, ka viņi manto pasauli, kas ir daudz dinamiskāka, sarežģītāka nekā pat pirms dažiem gadu desmitiem. Svarīgi saprast, ka viņiem būs jāmācās nepārtraukti. Mācīšanās mūža garumā nevar būt saistīta tikai ar zināšanu apguvi, tā saistāma ar vērtībām, ētiku, pozitīva nākotnes modeļa veidošanu.
Jāmācās saskatīt veselo, piešķirt jēgu simboliem un attēliem, veidot filozofiju, reliģiju un ticību, trenēt telpisko uztveri un iztēli, izmantot piedāvātās iespējas, uzdrīkstēties. 21. gadsimta cilvēkam nozīmīgāka var izrādīties prasme informācijas jūklī saskatīt nozīmīgu un svarīgo, uzticēties saprātam un intuīcijai.
Nozīmīga var būt arī spēja, prasme pieņemt uz nākotni vērstus lēmumus, analizēt tos, labot un mainīt laika gaitā. Šādu lēmumu pieņemšana saistīta ar esošās situācijas analīzi un iztēli par sagaidāmajām sekām, spēju izvērtēt ne tikai to, kā jādara, bet arī kāpēc tas jādara. Tāpēc aicinām visus pedagogus pārskatīt savu mācīšanas pieredzi, dalīties ar saviem atklājumiem, iepazīties ar jauno un veidot kopīgu izpratni par kvalitatīvu mācību stundu.
Lasīt te


2023* Vai mūsu audzēkņi būs pieprasīti darba tirgū?


Tehnikumā tika veikts pētījums par personisko ilgtspēju un ilgtspējīgu nodarbinātību. Mēģinājām rast atbildi uz jautājumiem: Kādas vērtības un attieksmes nosaka to, ka mūsu audzēkņi būs pieprasīti darba tirgū? Kādas personības dimensijas ir attīstītas vidējās profesionālās izglītības iestādes audzēkņiem? Vai audzēkņu personības iezīmes mainās izglītības ieguves laikā? Kāda pieeja mācību audzināšanas darbam varētu sekmēt personības vērtību sistēmas veidošanos?

Lasīt te

2022* Flīzēšana. Integrēta mācību procesa plānošanas un īstenošanas iespējas profesionālās izglītības iestādē praktiskā pieredze: vispārizglītojošo un profesionālo mācību priekšmetu skolotāju sadarbība

Grāmata ir iecerēta kā ideju avots skolotājiem, organizējot integrētu mācību procesu profesionālās izglītības iestādē, un izveidota ar mērķi meklēt ceļus, lai padarītu mācības jēgpilnākas, saprotamākas, lai veicinātu prasmi plānot un strādāt gudri, ilgtspējīgi. Grāmata apkopo teorētiskas atziņas, praktiskus ieteikumus un pārdomas par integrēto pieeju kā izaicinājumu un nepieciešamību profesijas apguvē.
Lasīt te
 

 

2020* Vērtīborientēta mācību audzināšanas stunda


Mācību un audzināšanas darbā tehnikuma pedagogi pievērš uzmanību jauniešu patriotiskajai audzināšanai un vērtību sistēmas veidošanās procesam. Tomēr grūtības sagādā dažādu paaudžu pārstāvju atšķirīgais pasaules skatījums, sadarbība, spēja vienoties. Tāpēc Metodiskais un pedagogu tālākizglītības centrs veica pilotpētījumu par dažādu paaudžu savstarpējo saprašanos un apkopoja tehnikuma pedagogu pieredzi mācību audzināšanas darbā.
Grāmata tika aprobēta profesionālās pilnveides kursos. Kursu dalībnieki izteica savu viedokli, dalījās ar pieredzes stāstiem. Aprobācijas laikā grāmata tika papildināta ar klausītāju atziņām
Lasīt te


ZINĀTNISKĀS PUBLIKĀCIJAS

Latgales Industriālā tehnikuma metodiķu pētījumu rezultāti tiek publicēti starptautiskā žurnālā “Journal of Teacher Education for Sustainability”, kuru koordinē UNESCO katedra Daugavpils Universitātē. Žurnāls ir iekļauts vairākās datu bāzēs un tam ir augsta citējamība.

Tehnikums ir iekļauts UNESCO katedras Daugavpils Universitātē starptautiskajā tīklojumā kā viena no pasaules izglītības iestādēm, kurā tiek veicinātas ilgtspējīgas attīstības idejas. Ar pilnu žurnāla rakstu var iepazīties tehnikuma bibliotēkā.

2024*  Teachers’ Perspectives on the Education Process: Identifying Challenges and Promoting Sustainable Solutions

The responsibilities of a teacher are diverse and intricate. Societal shifts, political developments, and rapid technological progress have added further layers of complexity to teachers’ daily tasks. The current research endeavors to analyze how teachers, with varying levels of experience and backgrounds, adapt to these changes in education and perceive opportunities for further development. The aim of the article is to study Latvian teachers’ perspectives on education in Latvia and identify areas for improvement. To reach the aim, focus group discussion was conducted involving six teachers from diverse backgrounds. Through content analysis, the study identified the primary challenges facing the current education process in Latvia: 1) prolonged, ineffective educational reforms; 2) challenges in rural education; 3) inappropriate teacher training; 4) the need for adaptive teaching methods; 5) the importance of cooperation among teachers and with parents. Addressing these areas could lead to significant improvements in the Latvian education system. The analysis sheds light on several issues within education, including the dynamics of teacher–pupil roles, the quality of educational outcomes, and pupil attitudes.
Lasīt te

2023* A More Sustainable Approach to Evaluating Teacher’s Work

The evaluation of teacher's work has traditionally been a cornerstone of educational systems worldwide, driven by the need to maintain educational standards and ensure teacher accountability. Recognizing the limitations of conventional evaluation practices, a growing movement advocates for a more sustainable and inclusive approach that values the complex nature of teaching. The aim of the research is to analyse ways for incorporating a more sustainable framework in the assessment of teacher’s daily work. The data of 73 observed lessons protocols allow concluding that the recorded statistical data provide only a general overview of classroom practices. Qualitative data serve as a valuable tool for gaining in-depth insights into the context of the classroom problems and the direction toward possible solutions. The main findings of the study: prioritizing student learning and promoting their sustainable development, with an emphasis on independent learning and developing meta-cognitive skills are significant factors of our proposed approach to teacher’s work evaluation, as well as taking into consideration teachers’ beliefs, experience and attitudes in line with the observers’ subjectivity.
Lasīt te

2021*  The False Self From the Pedagogical Perspective

The article continues a broader theme of long-term action research aimed at reorienting education towards sustainability. The study uses a broader, more holistic research perspective, which takes into account the quality of the current relationship between nature and humanity, which is related to the formation of relations in the Anthropocene age and their consequences. The effects of the era put the pressure on the development of individualsí self-processes, promoting unsustainability in education and other areas, and posing serious challenges to the use of the social communication and technology intensive environment. The case study is devoted to the examination of the phenomenon of the false self. For the study of the false self, we have used an acceptable approach to action research when it can be used as a research strategy and as a research method. Therefore, we have used the experience of the researchers and the special emphasis from the historical experience of the false self theory as a broader strategic structure for recognizing the phenomenon under study. We have used the structure of youth experience, where action research serves as a method to identify the life experience of young people. This way, the study attempts to combine the two application opportunities of the action research. These are two types of experience gained in different ways, with different structures and where it is possible to combine these structures by integrating or synthesizing them in a way that allows identifying the prospective development of these relationships, leading to a more natural path to more sustainable development. The case study is designed in such a way as to create a broader insight into the nature of the false self based on the research experience of the authors and their views on the choice of pedagogical solutions that can change the relationship between humanity and nature and improve the viability of both parties. A historically significant explanation of the phenomenologicalhermeneutic phenomenon of the false self is used, as well as an explanation of the respective method of immersing into the phenomenon proposed by Goethe. The issue of ontological succession is critical in the implementation of educational DOI: 10.2478/jtes-2021-0022 144 Ilga SalÓte, Liene Briede, Elga Drelinga and Oksana Ivanova programs of the Anthropocene age, as the question of the ecological evolutionary basis of the human species is reduced. The current wicked problems of the Anthropocene age are based on the foundation that does not take into account the universal experience of humanity inherent in non-contextual and undifferentiated identities, the importance of which is sometimes underestimated by users of both critical and integral thinking theory. The discussion section and conclusions suggest using the life experience, restoring ontological succession and studying the non-conceptual perception in contemporary conditions. Proposals are made to seek approaches to transforming Anthropocene thinking and to reduce the problems of the age in education and social behavior in order to revive the issue of the choice and implementation of living approach models in the educational practice through the natural development of human abilities.
Lasīt te

2020* Personal Sustainability and Sustainable Employability: Perspective of Vocational Education Students

Sustainability is related to diverse relationships that exist in the world as well as to the attitudes evolving in a personís diverse life activities, including education and work. In the sustainable employability model, there is a pedagogical idea of experience and selfidentity and individual values revealing the level of personal sustainability. The present study explores vocational education studentsí personal sustainability as a predictor to sustainable employability in the future. The study involved 151 vocational education studentsí self-assessment of valuable (sustainable) personal characteristics, their attitude to being honest, helpful and responsible. The results have shown that the most valuable self-characteristics are being good tempered, helpful and kind. Studentsí attitudes to being responsible and honest change during school years ñ 1st and 2nd year students do not consider them important values but senior students acknowledge them. It means that their lived experiences have promoted personal sustainability development ensuring more sustainable employability in the future.