Atklājumu ceļš sākas te
Ielūkojieties pētījumos un tēmās, kas mūs aizrauj.
POPULĀRZINĀTNISKIE un METODISKIE RAKSTI
Latgales Industriālajā tehnikumā metodiskās idejas tiek aprakstītas un publicētas EPALE (Eiropas pieaugušo mācīšanās elektroniskā platforma), Izglītība un Kultūrā, Skolas Vārda elektroniskajā platformā, izdoti metodiskajās brošūrās.
Savu metodiskā darba pieredzi apkopo un publicē vispārizglītojošo un profesionālo mācību priekšmetu skolotāji: Ārija Šumeiko. Nātālija Nagle, Natālija Laskina, Ilona Kuņica, Edgars Ļehovs,
Tatjana Cveka, Margarita Grigorjeva, Pēteris Kalvāns, Nataļja Leončuka, Olita Ragele, Valentīna Siņakova, Nadežda Solovjova, Jeļena Trofimova, Edgars Baltacis, Normunds Bulis, kā arī izglītības metodiķes Svetlana Burlakova, Elga Drelinga, Liene Briede, Jolanta Savvina, Tatjana Balašova.
2026* Kāda varētu būt kvalitatīva mācību stunda profesionālajā izglītībā?
Kas ir laba mācību stunda? Vai tā ir stunda, kurā pedagogs skaidri un saprotami izstāsta mācību saturu? Vai stunda, kurā jaunieši aktīvi darbojas un darbnīcā/ klasē valda pozitīva atmosfēra?Iespējams, šie aspekti ir svarīgi. Tomēr profesionālajā izglītībā ar to vien nepietiek. Būtiskākais jautājums ir daudz vienkāršāks:
KO JAUNIETIS PĒC ŠĪS STUNDAS PRATĪS IZDARĪT, KO IEPRIEKŠ NESPĒJA?
Tas nozīmē, ka svarīga ir pedagoga spēja plānot savu darbu tā, lai jaunieši pēc mācību stundas zinātu, saprastu, prastu darīt vairāk nekā pirms tās.
Lasīt te
2026* Metakognīcija, pašvadīta mācīšanās un SOLO taksonomija profesionālās izglītības ikdienā
Vai ar paveiktu darbu pietiek?
Audzēknis ir nomainījis automašīnas bremžu klučus, izgatavojis metāla detaļu vai sagatavojis automobiļa virsbūvi krāsošanai. Darbs ir paveikts, rezultāts atbilst prasībām. Vai tas nozīmē, ka mācību stunda ir bijusi kvalitatīva un audzēknis patiešām ir iemācījis?
Ne vienmēr.
Svarīgi ir noskaidrot, vai jaunietis saprot, kāpēc izvēlējās konkrēto darba paņēmienu, kā pieņēma lēmumu, kā pārbaudīja rezultātu un ko darītu citādi, ja sastaptos ar līdzīgu situāciju nākotnē.
2026* Profesionālās izglītības skolotāju izaicinājumi
Kāpēc ar labu stundu vairs nepietiek?
Kvalitatīva mācību stunda sākas ar jautājumu – ko profesionālās izglītības iestādes audzēknis spēs izdarīt mācību stundas beigās?
Iedomāsimies jaunu automehāniķi autoservisā. Viņam nav priekšā skolotāja ar gatavu darbības algoritmu un nav mācību grāmatas lappuses, kurā precīzi pateikts, kas jādara. Ir automobilis ar konkrētu problēmu, pieejamie instrumenti, diagnostikas dati un klients, kurš sagaida kvalitatīvu risinājumu.
Lasīt te
2026* Kvalitatīva mācību stunda sākas ar sadarbību: kā profesionālajā izglītībā mācīties kopā un kļūt par labāku speciālistu?
Kvalitatīva mācību stunda nav tikai tāda, kurā audzēkņi apgūst jaunas zināšanas. Tā ir arī vide, kurā viņi mācās uzņemties atbildību, uzklausīt citus, risināt problēmas un sadarboties. Profesionālajā izglītībā šīs prasmes ir īpaši nozīmīgas, jo darba rezultātu bieži nosaka nevis viena cilvēka veikums, bet vairāku speciālistu spēja strādāt kopīga mērķa labā.
Lasīt te
2026* Zaļā domāšana top darbnīcā: kā profesionālā izglītība veido ilgtspējīgus nozares speciālistus
Klimata pārmaiņas, resursu izsīkšana un vides piesārņojums vairs nav tikai zinātnieku vai politiķu diskusiju tēma — tie tieši ietekmē arī profesionālo izglītību un nākamo speciālistu ikdienas darbu. Īpaši tas attiecas uz tādām nozarēm kā metālapstrāde, mašīnzinības un auto serviss, kur katrs lēmums — izmantot, remontēt vai izmest — atstāj ietekmi uz vidi. Eiropas Savienības Zaļais kurss skaidri iezīmē virzienu uz klimatneitrālu un resursu ziņā efektīvu ekonomiku. Taču šīs pārmaiņas nav iespējamas bez cilvēkiem, kuri ne tikai prot strādāt ar tehniku, bet arī domā ilgtspējīgi. Tieši šeit nozīmīga loma ir profesionālajai izglītībai.
Lasīt te
Lasīt te
2024* Latgales Industriālā tehnikuma pieredze pedagogu kapacitātes stiprināšanā
Skolotāji savu profesionālo kapacitāti papildina visas dzīves garumā. Rakstā meklējam arbildes: Kā palīdzēt skolotājam? Kādu atbalstu piedāvāt?
Lasīt te
Lasīt te
2024* Uzņēmējs – transportlīdzekļu krāsotājs. izaicinājumi un iespējas
Profesionālā izglītība balstās uz profesionāļiem, kuri iepazinuši kvalifikāciju no pašiem pamatiem, kuri interesējas par inovācijām, kuri grib un spēj nodot savu pieredzi jaunajai paaudzei. Piedāvāju Latgales Industriālā tehnikuma jauniešu sarunu ar profesionālās izglītības skolotāju, uzņēmēju, Balvas “Cilvēka izaugsmei” 2023. gada laureātu Māri Ločmeli. Viņš ir transportlīdzekļu krāsotājs - uzņēmējs, kurš prasmīgi veic savu darbu, spēj aizraut jauniešus un nepārtraukti profesionāli pilnveidojas.
Lasīt te
Lasīt te
2023* Kvalitatīva mācību stunda – kopīgs redzējums
Domājot par šodienas jaunajiem pieaugušajiem, ir jāņem vērā, ka viņi manto pasauli, kas ir daudz dinamiskāka, sarežģītāka nekā pat pirms dažiem gadu desmitiem. Svarīgi saprast, ka viņiem būs jāmācās nepārtraukti. Mācīšanās mūža garumā nevar būt saistīta tikai ar zināšanu apguvi, tā saistāma ar vērtībām, ētiku, pozitīva nākotnes modeļa veidošanu.
Jāmācās saskatīt veselo, piešķirt jēgu simboliem un attēliem, veidot filozofiju, reliģiju un ticību, trenēt telpisko uztveri un iztēli, izmantot piedāvātās iespējas, uzdrīkstēties. 21. gadsimta cilvēkam nozīmīgāka var izrādīties prasme informācijas jūklī saskatīt nozīmīgu un svarīgo, uzticēties saprātam un intuīcijai.
Nozīmīga var būt arī spēja, prasme pieņemt uz nākotni vērstus lēmumus, analizēt tos, labot un mainīt laika gaitā. Šādu lēmumu pieņemšana saistīta ar esošās situācijas analīzi un iztēli par sagaidāmajām sekām, spēju izvērtēt ne tikai to, kā jādara, bet arī kāpēc tas jādara. Tāpēc aicinām visus pedagogus pārskatīt savu mācīšanas pieredzi, dalīties ar saviem atklājumiem, iepazīties ar jauno un veidot kopīgu izpratni par kvalitatīvu mācību stundu.
Lasīt te
2023* Vai mūsu audzēkņi būs pieprasīti darba tirgū?
Tehnikumā tika veikts pētījums par personisko ilgtspēju un ilgtspējīgu nodarbinātību. Mēģinājām rast atbildi uz jautājumiem: Kādas vērtības un attieksmes nosaka to, ka mūsu audzēkņi būs pieprasīti darba tirgū? Kādas personības dimensijas ir attīstītas vidējās profesionālās izglītības iestādes audzēkņiem? Vai audzēkņu personības iezīmes mainās izglītības ieguves laikā? Kāda pieeja mācību audzināšanas darbam varētu sekmēt personības vērtību sistēmas veidošanos?
Lasīt te
2022* Flīzēšana. Integrēta mācību procesa plānošanas un īstenošanas iespējas profesionālās izglītības iestādē praktiskā pieredze: vispārizglītojošo un profesionālo mācību priekšmetu skolotāju sadarbība
Grāmata ir iecerēta kā ideju avots skolotājiem, organizējot integrētu mācību procesu profesionālās izglītības iestādē, un izveidota ar mērķi meklēt ceļus, lai padarītu mācības jēgpilnākas, saprotamākas, lai veicinātu prasmi plānot un strādāt gudri, ilgtspējīgi. Grāmata apkopo teorētiskas atziņas, praktiskus ieteikumus un pārdomas par integrēto pieeju kā izaicinājumu un nepieciešamību profesijas apguvē.
Lasīt te
Lasīt te
2020* Vērtīborientēta mācību audzināšanas stunda
Mācību un audzināšanas darbā tehnikuma pedagogi pievērš uzmanību jauniešu patriotiskajai audzināšanai un vērtību sistēmas veidošanās procesam. Tomēr grūtības sagādā dažādu paaudžu pārstāvju atšķirīgais pasaules skatījums, sadarbība, spēja vienoties. Tāpēc Metodiskais un pedagogu tālākizglītības centrs veica pilotpētījumu par dažādu paaudžu savstarpējo saprašanos un apkopoja tehnikuma pedagogu pieredzi mācību audzināšanas darbā.
Grāmata tika aprobēta profesionālās pilnveides kursos. Kursu dalībnieki izteica savu viedokli, dalījās ar pieredzes stāstiem. Aprobācijas laikā grāmata tika papildināta ar klausītāju atziņām
Lasīt te
ZINĀTNISKĀS PUBLIKĀCIJAS
Latgales Industriālā tehnikuma metodiķu pētījumu rezultāti tiek publicēti starptautiskā žurnālā “Journal of Teacher Education for Sustainability”, kuru koordinē UNESCO katedra Daugavpils Universitātē. Žurnāls ir iekļauts vairākās datu bāzēs un tam ir augsta citējamība.
Tehnikums ir iekļauts UNESCO katedras Daugavpils Universitātē starptautiskajā tīklojumā kā viena no pasaules izglītības iestādēm, kurā tiek veicinātas ilgtspējīgas attīstības idejas. Ar pilnu žurnāla rakstu var iepazīties tehnikuma bibliotēkā.
2024* Teachers’ Perspectives on the Education Process: Identifying Challenges and Promoting Sustainable Solutions
The responsibilities of a teacher are diverse and intricate. Societal shifts, political
developments, and rapid technological progress have added further layers of
complexity to teachers’ daily tasks. The current research endeavors to analyze how
teachers, with varying levels of experience and backgrounds, adapt to these changes in
education and perceive opportunities for further development. The aim of the article is
to study Latvian teachers’ perspectives on education in Latvia and identify areas for
improvement. To reach the aim, focus group discussion was conducted involving six
teachers from diverse backgrounds.
Through content analysis, the study identified the primary challenges facing the current
education process in Latvia: 1) prolonged, ineffective educational reforms;
2) challenges in rural education; 3) inappropriate teacher training; 4) the need for
adaptive teaching methods; 5) the importance of cooperation among teachers and with
parents. Addressing these areas could lead to significant improvements in the Latvian
education system. The analysis sheds light on several issues within education, including
the dynamics of teacher–pupil roles, the quality of educational outcomes, and pupil
attitudes.
Lasīt te
Lasīt te
2023* A More Sustainable Approach to Evaluating Teacher’s Work
The evaluation of teacher's work has traditionally been a cornerstone of educational
systems worldwide, driven by the need to maintain educational standards and ensure
teacher accountability. Recognizing the limitations of conventional evaluation
practices, a growing movement advocates for a more sustainable and inclusive
approach that values the complex nature of teaching.
The aim of the research is to analyse ways for incorporating a more sustainable
framework in the assessment of teacher’s daily work.
The data of 73 observed lessons protocols allow concluding that the recorded
statistical data provide only a general overview of classroom practices. Qualitative
data serve as a valuable tool for gaining in-depth insights into the context of the
classroom problems and the direction toward possible solutions.
The main findings of the study: prioritizing student learning and promoting their
sustainable development, with an emphasis on independent learning and developing
meta-cognitive skills are significant factors of our proposed approach to teacher’s
work evaluation, as well as taking into consideration teachers’ beliefs, experience and
attitudes in line with the observers’ subjectivity.
Lasīt te
Lasīt te
2021* The False Self From the Pedagogical Perspective
The article continues a broader theme of long-term action research aimed at reorienting
education towards sustainability. The study uses a broader, more holistic research
perspective, which takes into account the quality of the current relationship between
nature and humanity, which is related to the formation of relations in the Anthropocene
age and their consequences. The effects of the era put the pressure on the development
of individualsí self-processes, promoting unsustainability in education and other areas,
and posing serious challenges to the use of the social communication and technology
intensive environment.
The case study is devoted to the examination of the phenomenon of the false self.
For the study of the false self, we have used an acceptable approach to action research
when it can be used as a research strategy and as a research method. Therefore, we have
used the experience of the researchers and the special emphasis from the historical
experience of the false self theory as a broader strategic structure for recognizing the
phenomenon under study. We have used the structure of youth experience, where action
research serves as a method to identify the life experience of young people. This way,
the study attempts to combine the two application opportunities of the action research.
These are two types of experience gained in different ways, with different structures
and where it is possible to combine these structures by integrating or synthesizing them
in a way that allows identifying the prospective development of these relationships,
leading to a more natural path to more sustainable development.
The case study is designed in such a way as to create a broader insight into the
nature of the false self based on the research experience of the authors and their views
on the choice of pedagogical solutions that can change the relationship between humanity
and nature and improve the viability of both parties. A historically significant explanation
of the phenomenologicalhermeneutic phenomenon of the false self is used, as well as an
explanation of the respective method of immersing into the phenomenon proposed by
Goethe. The issue of ontological succession is critical in the implementation of educational
DOI: 10.2478/jtes-2021-0022
144 Ilga SalÓte, Liene Briede, Elga Drelinga and Oksana Ivanova
programs of the Anthropocene age, as the question of the ecological evolutionary basis
of the human species is reduced. The current wicked problems of the Anthropocene age
are based on the foundation that does not take into account the universal experience
of humanity inherent in non-contextual and undifferentiated identities, the importance
of which is sometimes underestimated by users of both critical and integral thinking
theory.
The discussion section and conclusions suggest using the life experience, restoring
ontological succession and studying the non-conceptual perception in contemporary
conditions. Proposals are made to seek approaches to transforming Anthropocene thinking
and to reduce the problems of the age in education and social behavior in order to revive
the issue of the choice and implementation of living approach models in the educational
practice through the natural development of human abilities.
Lasīt te
Lasīt te
2020* Personal Sustainability and Sustainable Employability: Perspective of Vocational Education Students
Sustainability is related to diverse relationships that exist in the world as well as to the
attitudes evolving in a personís diverse life activities, including education and work. In
the sustainable employability model, there is a pedagogical idea of experience and selfidentity and individual values revealing the level of personal sustainability. The present
study explores vocational education studentsí personal sustainability as a predictor to
sustainable employability in the future. The study involved 151 vocational education
studentsí self-assessment of valuable (sustainable) personal characteristics, their attitude
to being honest, helpful and responsible. The results have shown that the most valuable
self-characteristics are being good tempered, helpful and kind. Studentsí attitudes to
being responsible and honest change during school years ñ 1st and 2nd year students do
not consider them important values but senior students acknowledge them. It means
that their lived experiences have promoted personal sustainability development ensuring
more sustainable employability in the future.
