Piedāvājam iepazīties ar foruma LATVIJAS IZGLĪTĪBA 2050 materiāliem:
No mācīšanas uz mācīšanās veicināšanu
Metodiskie materiāli un idejas skolotāju darbam.
Šeit apkopoti resursi trīs virzienos:
- Mācību metodes un stundu plānošana:
- spēļošana, projektu darbs, mācību stundas struktūra un idejas nodarbībām.
- Mācību materiāli un rīki:
- rokasgrāmatas, mācību resursi, eTwinning aktivitātes un IKT rīki.
- Pedagogu profesionālā pilnveide:
- pašvadīta mācīšanās, atgriezeniskā saite, kritiskā domāšana, argumentēšana un atbalsts skolotājiem.
Tekstpratības attīstības veicināšana latviešu, angļu un vācu valodas stundās profesionālajā izglītības iestādē
Lai izveidotu latviešu, angļu un vācu valodu skolotāju kopīgu skatījumu par tekstpratības attīstības veicināšanu profesionālās izglītības iestādē, tika apkopota uzkrātā skolotāju pieredze un izveidota metodiskā brošūra TEKSTPRATĪBAS ATTĪSTĪBAS VEICINĀŠANA LATVIEŠU, ANGĻU UN VĀCU VALODAS STUNDĀS PROFESIONĀLĀS IZGLĪTĪBAS IESTĀDĒ. PRAKTISKĀ PIEREDZE: DARBA LAPAS UN KOMENTĀRI. Idejas autore Natālija NAGLE pārliecināja savas kolēģes Āriju ŠUMEIKO, Aļonu ŅIKITINU, Lieni BRIEDI, Nataļju GOLUBEVU, Natāliju ANDREJEVU, Guntu ŠUKUROVU un Tatjanu IVANOVU par nepieciešamību apkopot tekstus, kas saistīti ar profesijas apguvi, vienā grāmatā.
Publicēta rokasgrāmata talantīgu jauniešu atbalstam
Latvijas ilgtermiņa attīstības pamatā ir cilvēkkapitāls – talantīgi, zinātkāri un radoši jaunieši, kuri spēj savas idejas pārvērst inovatīvos risinājumos un uzņēmējdarbībā. Lai stiprinātu šo potenciālu un atbalstītu jauniešus, Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) ir izstrādājusi rokasgrāmatu “IdejaX. Atbalsts talantīgu jauniešu STEAM karjeras attīstībai”.
Latvijas skolēni regulāri gūst izcilus panākumus starptautiskajās mācību priekšmetu olimpiādēs un zinātniski pētniecisko darbu konkursos, apliecinot gan savas akadēmiskās zināšanas, gan pētniecisko potenciālu. Jaunā rokasgrāmata palīdz spert nākamo soli – papildināt zināšanas ar starpdisciplinārām prasmēm, inovāciju domāšanu un uzņēmējspēju attīstību, kas nepieciešamas ideju pārvēršanai praktiskos risinājumos.
VIAA piedāvā daudzveidīgu atbalstu, gatavojoties valsts pārbaudes darbiem
Gatavojoties eksāmenu sesijai, VIAA jau kopš rudens īstenojusi mērķtiecīgu komunikāciju ar izglītības iestādēm un pašvaldībām, skaidrojot valsts pārbaudes darbu norisi, grafiku, izmaiņas un pieejamos atbalsta pasākumus. Skolotājiem nodrošināti e-kursi un metodiskie materiāli platformā Skolo.lv, kā arī regulāras konsultācijas digitālajās istabās, kur reizi mēnesī nozares eksperti atbild uz jautājumiem par konkrēto eksāmenu saturu un vērtēšanu.
Skolotājiem, skolēniem un vecākiem VIAA tīmekļvietnē pieejamas gan šī mācību gada valsts pārbaudes darbu programmas, gan iepriekšējo gadu valsts pārbaudes darbu uzdevumi un vērtēšanas kritēriji, metodiskie materiāli ar iepriekšējo mācību gadu pārbaudes darbu rezultātu analīzi un ieteikumiem turpmākajam darbam, kā arī katram mācību priekšmetam veltītā semināra ieraksti un prezentācijas.
Tiešsaistes sarunas un praktiski ieteikumi
Martā un aprīlī, otrdienās, VIAA sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju organizēs piecas tiešsaistes sarunas, kurās eksperti atbildēs uz interesentu jautājumiem, kā arī runās par eksāmenu uzbūvi, vērtēšanas principiem, par 9. klases eksāmeniem, valsts pārbaudes darbiem vidējās izglītības posmā, kā arī sniegs praktiskus ieteikumus gatavošanās procesam. Pirmā tiešsaistes saruna plānota 31. martā par monitoringa darbiem pamatskolā, savukārt noslēdzošā saruna, kas notiks 28. aprīlī būs veltīta vecākiem, sniedzot padomus, kā atbalstīt bērnus pirms valsts pārbaudes darbiem.
Sniedzot atbalstu dabaszinātņu jomas centralizētā eksāmena kārtotājiem, sagatavotas video lekcijas par ķīmijas, fizikas un bioloģijas eksāmena uzdevumos iekļautajām prasmēm – zināšanām, pētniecību un perfekto skaidrojuma recepti. Savukārt platformā Skolo.lv skolēniem ir iespēja izpildīt speciāli sagatavoto diagnosticējošo darbu kādā no dabaszinātņu jomas mācību priekšmetiem vai izpildīt iepriekšējo mācību gadu monitoringa darbu tiešsaistes daļas.
Eksāmenu norise
Pirmais valsts pārbaudes darbs 9. klasei – svešvalodas monitoringa darbs – notiks jau 22.-24. aprīlī, bet centralizēto eksāmenu sesija sāksies 11. maijā ar augstākā līmeņa eksāmenu sociālajās zinātnēs un noslēgsies 12. jūnijā ar augstākā līmeņa eksāmenu ģeogrāfijā. Šajā mācību gadā 9. klases valsts pārbaudes darbus kārtos vairāk nekā 17 tūkstoši skolēnu, bet vidējā izglītībā visvairāk skolēnu pieteikušies optimālā līmeņa matemātikas eksāmenam –17,4 tūkstoši skolēnu.
Papildu informācija un materiāli
Saites uz VIAA tīmekļvietnē un Skolo.lv publicētajiem atbalsta materiāliem par 2025./2026. mācību gada valsts pārbaudes darbiem
2025./2026. mācību gada valsts pārbaudes darbu grafiks2025./2026. mācību gada valsts pārbaudes darbu programmas
Metodiskie materiāli par iepriekšējo mācību gadu valsts pārbaudes darbiem
Iepriekšējo mācību gadu valsts pārbaudes darbu uzdevumi un vērtēšanas kritēriji
Ieteikumi valsts pārbaudes darbu kārtotājiem
Valsts pārbaudes darbu norises darbību laiki (visi norises darbību laiki tiks publicēti marta beigās)
Atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem par valsts pārbaudes darbiem
2025./2026. mācību gada augstākā līmeņa matemātikas eksāmena paraugs
Tiešsaistes semināra izglītības iestādēm un pašvaldībām ieraksti un prezentācijas
Dabaszinātņu jomas diagnosticējošie darbi Skolo.lv
Mācību priekšmetu semināru prezentācijas un ieraksti
Videolekcijas par dabaszinātņu jomas centralizētajos eksāmenos iekļautajām prasmēm
Šeit tiks publicētas saites arī uz tiešsaistes sarunu ierakstiem
Kā izglītības sistēma var atbalstīt skolotāju, lai skolēni varētu apgūt 21. gadsimta prasībām atbilstošu izglītību?
Kursu programma balstās uz pētījuma “Kā izglītības sistēma var atbalstīt skolotāju, lai skolēni varētu apgūt 21. gadsimta prasībām atbilstošu izglītību?” datiem. Pētījuma viena no atziņām ir saistīta ar to, ka mūsdienu skolotājs ir cilvēks, kurš mācās un pilnveidojas visa mūža garumā. Katram skolotājiem ir nepieciešama atšķirīga palīdzība, lai tiktu uzlabots viņa darbs. Savukārt, mācīšanās konsultanta-eksperta uzdevums ir saskatīt šīs atšķirīgās vajadzības un virzīt skolotāja profesionālo pilnveidi, lai tiktu sasniegts labākais rezultāts. Ar pētījuma pārskatu var iepazīties te.
Kursu prezentācija te
Kritiskā domāšana
Apkopojot kritiskās domāšanas jēdzienu, kas sastāv no personības iezīmēm, domāšanas procesa un rezultātiem, atklājas vairākas būtiskas lietas.
Pirmkārt, kritiskās domāšanas jēdziens bija, ir un, visticamāk, arī turpmāk tiks vienmēr pastāvīgi atklāts no jauna atkarībā no laika un dažādiem kontekstiem. Katrā laika posmā, konkrētā kontekstā, kultūrā, tradīcijā vai valdošajā ideoloģijā būs mēģinājumi to pārdomāt, atspoguļot un atklāt jaunus aspektus<...> .
Otrkārt, kritiskās domāšanas definīciju nosaka un vienmēr noteiks zinātniskās attieksmes un pētniecības pieejas. <...>.
Treškārt, kritiskās domāšanas būtība paliek nemainīga - tā ir vēlme saprast, kas ir pareizi un kas nav pareizi, un izzināt patiesību vai vismaz tiekties uz izziņu, neraugoties uz atšķirīgiem priekšstatiem par patiesību un tās izpētes veidiem. <...>.
Ceturtkārt, kritiskā domāšana nav fenomens pats par sevi - tā kalpo indivīda, starppersonu attiecību un sabiedrības pilnveidošanai. Atklāts paliek tikai jautājums par šo trīs līmeņu izpausmēm un līdzsvaru – kas, kur un kādos apstākļos ieņem vadošo lomu, kas nav redzams vai kā trūkst, kāda ir vajadzība un kā tā tiek apmierināta.
Piektkārt, kritiskās domāšanas definīcijas nepieciešamība ir redzama dažādos vēsturiskos periodos. Šonepieciešamību diktē konkrētais laiks, konteksts un nepieciešamība komunicēt, vienoties un koordinēt rīcību.
Pirmkārt, kritiskās domāšanas jēdziens bija, ir un, visticamāk, arī turpmāk tiks vienmēr pastāvīgi atklāts no jauna atkarībā no laika un dažādiem kontekstiem. Katrā laika posmā, konkrētā kontekstā, kultūrā, tradīcijā vai valdošajā ideoloģijā būs mēģinājumi to pārdomāt, atspoguļot un atklāt jaunus aspektus<...> .
Otrkārt, kritiskās domāšanas definīciju nosaka un vienmēr noteiks zinātniskās attieksmes un pētniecības pieejas. <...>.
Treškārt, kritiskās domāšanas būtība paliek nemainīga - tā ir vēlme saprast, kas ir pareizi un kas nav pareizi, un izzināt patiesību vai vismaz tiekties uz izziņu, neraugoties uz atšķirīgiem priekšstatiem par patiesību un tās izpētes veidiem. <...>.
Ceturtkārt, kritiskā domāšana nav fenomens pats par sevi - tā kalpo indivīda, starppersonu attiecību un sabiedrības pilnveidošanai. Atklāts paliek tikai jautājums par šo trīs līmeņu izpausmēm un līdzsvaru – kas, kur un kādos apstākļos ieņem vadošo lomu, kas nav redzams vai kā trūkst, kāda ir vajadzība un kā tā tiek apmierināta.
Piektkārt, kritiskās domāšanas definīcijas nepieciešamība ir redzama dažādos vēsturiskos periodos. Šonepieciešamību diktē konkrētais laiks, konteksts un nepieciešamība komunicēt, vienoties un koordinēt rīcību.
Kā iemācīties argumentēt savu viedokli?
Šī metodiskā materiāla ietvaros, aicināsim skolēnus domāt par neviennozīmīgiem jautājumiem, kā veselība, cilvēku labklājība, vide, tehnoloģijas un cilvēktiesības. Diskusija – apspriešana, kuras gaitā izsaka dažādus uzskatus.
Metodiskais materiālsMācīšanas un mācīšanās metodes un paņēmieni
Idejas labai mācību stundai
Mācību metodes un stundu plānošana | Galda spēle kā izpratni un līdzdalību veicinoša metode
Phd Liene Valdmane
biedrības "Eiropas Kustība Latvijā" ģenerālsekretāre
Nost ar frontālām lekcijām! Nost ar biezām grāmatām! Gen Z paaudze (un patiesībā arī visas iepriekšējās paaudzes) mācās aktīvi iesaistoties, pieredzot, fokusējoties uz mazām satura vienībām, vēloties saņemt tūlītēju atgriezenisko saiti, kā arī redzot darbību jēgu. Un, protams, process jāpapildina ar pārsteiguma un prieka elementiem. Tāpēc izglītības vidē arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta spēliskošanas (gamification) un uz spēlēm balstītas mācīšanās pieejām. Galda spēles vairs netiek uztvertas tikai kā izklaides forma (ja paveiksim uzdevumu ātrāk, paspēlēsim spēli), bet gan kā efektīvs pedagoģisks instruments, kas aktivizē uzmanību, attīsta problēmrisināšanas prasmes, paaugstina mācību motivāciju, rada emocionāli drošu vidi un sekmē aktīvu bērnu un jauniešu līdzdalību.
Es pati veidoju un adaptēju spēles vairāk kā 20 gadus, personīgajā “pūra lādē” to ir jau ap 40. Lai kliedētu bažas un iedrošinātu pamēģināt izveidot savu pirmo vai desmito spēli, atbildēšu uz pieciem biežāk dzirdētajiem jautājumiem.
Kā skaidri noteikt – šī ir vai nav spēle?
Šis jautājums rodas, jo reizēm mēs ikvienai košākai darba lapai vai interesantākam uzdevumam gribam piedēvēt spēles nosaukumu. Man skaidrību palīdz radīt šāds dalījums:uzdevumu lapa ar spēlei līdzīgu dizainu: krāsains, košs, interesanti fonti, izmantots karikatūru stils, avatari, uzdevums veidots ar scenāriju, ietverta lomu spēle, metamais kauliņš, izvēļu jautājumi, fiziska pārvietošanās pa darba lapu (piemēram, augšup, lejup), vairāku dalībnieku iesaiste uzdevuma veikšanā, izvēles un līmeņi u.c.;
spēles elementu izmantošana izziņas procesā: iegūst punktus, veic misiju, veido līderu tabulas, iegūst avatarus, laika ierobežojums uzdevumu veikšanai, stratēģijas un sadarbības izmantošana misijas veikšanai u.c.;
izglītojošas galda spēles: definēts un izmērāms mērķis; izmantots galda spēles mehānisms. Par galda spēļu izstrādes kritērijiem sīkāk lasiet nākamajā apakšnodaļā.
Kas ir svarīgākais spēles izveides procesā?
Izglītojošu galda spēļu izstrādē jāievēro līdzīgi soļi un kritēriji, kā ikviena mācību materiāla izstrādes procesā.1.Izplānojam galda spēles mācību rezultātu(-us):
kādu(-us) mācību rezultātu(-us) skolēni gūs no šīs aktivitātes?
kādas darbības, notikumus skolēni piedzīvos spēlē?
ar kādu mācību saturu šī spēle ir saistīta?
Šajā posmā svarīgi pārliecināties, ka mācīšanās mērķis ir spēles pamatā, veido to, nevis tiek piesaukts netieši, ir saistāms pastarpināti.
2.Izvēlamies konkrētās spēles koncepciju (mērķi, saturu) un formu (kauliņi, kartītes, laukums utt.).
3.Definējam spēles rezultātu (kā spēlētāji zinās, ka viņi ir uzvarējuši vai sasnieguši spēles paredzētos rezultātus). Šajā posmā ir svarīgi pārliecināties, vai ieplānotā spēle ir piemērota konkrētam vecumposmam, zināšanu līmenim, notur mērķgrupas interesi u.c.
4.Izplānojam spēles gaitu, pārliecināmies, ka spēlētāji saprot spēles misiju / stāstu, aktīvi tajā var iesaistīties, saņem atgriezenisko saiti, var mācīties no kļūdām un uzlabot rezultātu.
5.Izstrādājam viegli saprotamus, loģiskus un nepārprotamus noteikumus (svarīgi, lai tie ir īsi, kā arī ietver vizuālo materiālu, kas atvieglo noteikumu uztveri un ļauj tos vieglāk atcerēties).
Vai spēlei ir jābūt unikālai?
Mana atbilde ir īsa – ne vienmēr. Pasaulē ir daudzi spēļu mehānismi, ko iespējams adaptēt, pilnveidot, neradot tos pilnīgi no jauna. Protams, nav pieļaujama idejas zādzība un autortiesību pārkāpums, taču, iedvesmoties un izmantot kādus jau zināmus elementus jaunradītas spēles pamatā, es uzskatu par labās prakses pārņemšanu, piemēram, kartīšu spēles, kas ietver vienādu kartīšu krāšanu, kartīšu vērtību salīdzināšanu, minēšanu, attēlošanu, savietošanu, pāru atrašanu, asociāciju veidošanu u.c. Šādas spēles parasti tiek veltītas konkrētam (salīdzinoši šauram) mācību mērķim, kalpo intereses raisīšanai vai apgūtā nostiprināšanai un ir piemērotas plašam spēlētāju lokam (viegli saprotamas, zināmas, neprasa ilgu sagatavošanās laiku, kā arī vienas spēles ilgums parasti ir 5 līdz 20 minūtes). Stratēģisku galda spēli radīt un spēlēt ir daudz sarežģītāk, laikietilpīgāk – gan autoram, gan arī spēlētājiem - šis reizēm ir noteicošais faktors, ja zināt, ka nepieciešams, lai bērni, jaunieši paši var vadīt spēli un tai ir ierobežots ilgums. Mana līdz šim sarežģītākā stratēģiskā spēle ir projektā “Pašvaldība 16+” radītā spēle “Pilsoniskās līdzdalības trenažieris. Pašvaldība 16+”. Tā prasīja 3 gadu darbu, teju 100 aprobācijas spēles, kā arī 3 h ieviešanas seminārus, kuros tiek apmācīti spēles vadītāji. Šī stratēģiskā spēle ietver lomas, līmeņus, misijas, balsojumus, daudzveidīgus iesaistes mehānismus, kā arī skaidri izmērāmu individuālu un arī kolektīvu rezultātu. Spēles kastē ir teju 150 drukāti un koka elementi, tās ilgums ir vismaz 80 minūtes, viens spēles komplekts piemērots 6 spēlētājiem vai spēlētāju pāriem. Nenoliedzami, stratēģiskās spēles nodrošina daudz jēgpilnāku procesu un rezultātu, sniedz gan jaunas zināšanas, gan veicina paradumu un attieksmes maiņu. Minētā galda spēle ir Latvijas, Čehijas un Slovēnijas pilsoniskās izglītības ekspertu kopdarbs, kas nu jau nonācis šo valstu izglītības iestādēs, NVO un pašvaldībās.Vai par ikvienu mācību tēmu var izveidot spēli?
Grūti iedomāties tēmu vai mācību mērķi, kam nevarētu veltīt galda spēli. Ne vienmēr gan tas ir vajadzīgs, iespējams, ka mācību mērķi efektīvāk var sasniegt ar citu metodi, bet, ja tas ir izaicinājums – izveidot galda spēli par visneiedomājamāko tēmu, es to pieņemu. Jau iepriekš pieminētā stratēģiskā galda spēle “Pilsoniskās līdzdalības trenažieris. Pašvaldība 16+” tika radīta, lai vairotu jauniešu izpratni par Pašvaldības likumā noteiktajiem līdzdalības mehānismiem. Tātad autoru uzdevums bija jēgpilni iepazīstināt spēlētājus ar līdzdalības mehānismiem, to izmantošanas iespējām pašvaldībās, simulējot daudzveidīgas situācijas, ļaujot iejusties lomās, kam piemīt konkrētas vērtības, prioritātes. Sarežģīts uzdevums, jo tēma daudziem spēlētājiem ir pilnīgi nezināma. Mūsu mērķis bija radītspēli, kas palīdz novirzīt uzmanību no formālas likuma lasīšanas uz praktisku darbību un sadarbību. Šādā veidā izziņas process kļūst dabisks un emocionāli pieņemamāks, dalībnieki mācās viens no otra, pilnveido sociālās prasmes, plāno stratēģijas, mācās argumentēt savu viedokli, aizstāvēt intereses.Šīs prasmes ir būtiskas ne tikai spēlēs gaitā, bet arī ikdienas dzīvē, attīstot savu pilsonisko kompetenci. Atsaucoties uz spēlētāju teikto, spēle ir veiksmīgi sasniegusi izvirzīto mērķi, apvienojot gan azartu un aktīvu spēlētāju iesaisti, gan sekmējot izziņas procesu par līdzdalības mehānismiem un to efektivitāti konkrētās situācijās.Kas jāņem vērā, izstrādājot galda spēles?
Lai izprastu, kāpēc galda spēle vieniem patīk, citiem nē, svarīgi ir iepazīties ar Ričarda Bartla spēlētāju tipu teoriju. Bartls definē četrus galvenos spēlētāju tipus:Sasniedzēji - orientēti uz rezultātu sasniegšanu, punktu iegūšanu un uzvaru. Viņus motivē progress, izaicinājumi un konkurence. Spēlē sasniedzēji demonstrē augstu motivāciju, ja vien ir skaidri definēts mērķis un vērtēšanas kritēriji.
Pētnieki - koncentrējas uz izpēti, viņus motivē zinātkāre, eksperimentēšana un alternatīvu risinājumu meklēšana. Šī tipa spēlētāji bieži analizē noteikumus, meklē netradicionālas stratēģijas, izmanto radošus risinājumus.
Sociālie spēlētāji – viņus motivē komunikācija un sadarbība ar citiem cilvēkiem, emocionālā saikne, komandas darbs un sociālā mijiedarbība. Šie spēlētāji ir empātiski, spēlē novērtē sadarbības un komunikācijas elementus.
Dominējošie spēlētāji – viņus motivē konkurence un vēlme pārspēt citus spēlētājus. Viņiem svarīga ir kontrole, uzvara un ietekme pār citiem. Lai gan šis spēlētāju tips izglītības vidē var radīt konfliktus, viņi rosina arī citus pieņemt ātrus lēmumus, notur spēlēs dinamiku.
Šī ir tikai maza daļa no atziņām, kas krātas gadu gaitā, jo visam pamatā jau ir vēlme radīt ko jaunu, ļaut iemirdzēties autoru un spēlētāju acīm, izmēģināt inovatīvas pieejas, kas noved pie zināšanām, pieredzes, attieksmes vai paradumu maiņu. Citējot Māri Bērziņu: “«Rakstīšanas grūtības atsver priecīgā sajūta, ka uz papīra rodas kaut neliela, tomēr jauna, pašradīta pasaule», tieši šī pati sajūta rodas spēļu izstrādes procesā.
Ja jums ir jautājumi, ideja jaunas galda spēles izstrādei, vai vēlme iemācīties spēlēt un saņemt galda spēli “Pilsoniskās līdzdalības trenažieris. Pašvaldība 16+” – droši sazinieties ar mani, rakstot liene.valdmane@gmail.com.
Projektu PAŠVALDĪBA 16+ Finansē Eiropas Savienība. Tomēr paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai piešķīrējas iestādes Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras uzskatus un viedokļus. Ne Eiropas Savienību, ne piešķīrēju iestādi nevar saukt pie atbildības par tiem.
Mācību metodes un stundu plānošana | Projektu metode profesionālajā izglītībā
Profesionālajā izglītībā projektu metodes diferencēšanas stratēģijas var interpretēt ļoti praktiski, sasaistot tās ar profesionālo kompetenču attīstīšanu, darba vidē balstītām mācībām un kvalifikācijas prasību sasniegšanu.
Projekta darba nosacījumi
Iespējami vismaz 5 dažādi projekta darba formātiVērtējumu veido 3 daļas: projekta rezultāts, portfolio/ gaita un noslēguma prezentācija
Ieteicama sasaiste ar izvēlēto profesiju
Publiska aizstāvēšana ar konsultantu un ekspertu piedalīšanos
Projekta darbu var izstrādāt arī grupā; katra skolēna sniegumu vērtē atsevišķi
PD vidusskolā kāpēc?
1. Atbildības uzņemšanās2. Sevis reklāma, atbalsts, kontakti
3. Pieredze, kas noder nākotnē
4. Izpētīt profesijas un jomas, kas varētu interesēt
Atbildības kursa “Projekta darbs” īstenošanaiDarbu konsultanti nodrošina jauniešu virzību uz mērķi (regulāras konsultācijas, pārrunas, skaidri SR katrai reizei, ekspertu piesaiste).
Jaunieši:
apmeklē nodarbības, prezentācijas, konsultācijas un citas aktivitātes;
sadarbojas ar darba konsultantiem un īsteno projektu pa soļiem, ievērojot savu darba plānu.
| Projektu darbu veidi | Mērķis | Idejas |
| PĒTNIECISKAIS DARBS | Īsteno pētījumu izmantojot zinātnisko metodi, meklē atbildes uz izvirzīto pētāmo problēmu, tādējādi padziļinot izpratni par mūsdienu pētniecības procesu un attīstot iepriekš apgūtās vai apgūst jaunas ar to saistītās prasmes. darbā ar zinātnisko literatūru, pētījuma gaitā iegūtajiem datiem, rezultātiem un to komunicēšanu. | automašīnas mērinstrumentu rādījuma maiņa atkarībā no rata diametra maiņas. glutēna saturs dažādos produktos Latviešu valoda anglicismu ēnā/Anglicismi skolēnu ikdienas saziņā (dažādos vecumposmos) skolēnu pārvadāšanas maršrutu optimizācija Limbažu novadā 3D printera materiālu analīze(piedāvājums, plusi, mīnusi) |
| MĀCĪBU UZŅĒMUMS | Īsteno mācību uzņēmuma darbību reālā vidē, apgūt praktisku uzņēmējdarbības pieredzi, nostiprina nepieciešamo pārliecību un prasmes, lai efektīvi darbotos tirgus ekonomikā balstītā sabiedrībā, vienlaikus attīstot problēmrisināšanas, jaunrades un uzņēmējspēju, kā arī sadarbības caurviju prasmes, analizējot un vērtējot aktuālās problēmas, lai izstrādātu plānu, ar kura palīdzību varētu risināt kādu no izvirzītajām problēmām, un to īstenojot. | kompozītmeteriālu izstrādājumi SIA“Mājasdarbiņš” 3D printera un CNC frēzes pielietojums produktu izstrādē |
| MĀKSLINIECISKĀS JAUNRADES DARBS | Izstrādā mākslinieciskās jaunrades darbu un praktiski darbojoties, veido izpratni par kultūras un jaunrades mijattiecībām un mākslas darba radīšanu; izstrādājot artefaktu un īstenojot tā demonstrēšanu, attīsta jaunrades, procesa pārvaldības prasmes, kas sevī ietver organizatorisko, plānošanas un līderības pieredzi | eksperimentu video izveide dzejas uzvedums/izrāde “Vēl nav nekā. Tikai rītiem ir ceriņu garša.” Tik tok video apkopojums jēdzienu jautrai skaidrošanai video pamācības ierīču programmatūras apguvē |
| DIZAINA RISINĀJUMS | Izstrādā dizaina risinājumu, izmantot dizaina domāšanu un empātiju, lai praktiskajā darbībā izzinātu sabiedrības un noteiktas mērķgrupas vajadzības, vēlmes un iespējas; īstenot dizaina risinājuma izstrādes procesa dokumentēšanu, apraksta izveidi un prezentēšanu, kā arī demonstrē dizaina risinājuma prototipu, attīstot jaunrades, problēmrisināšanas un plānošanas prasmes. | mācību spēles izveide dabaszinībās eksperimentālo iekārtu izveide no sadzīvē/veikalos pieejamiem materiāliem radoša uzdevuma izveide atoma uzbūvi, kristālrežģu veidiem |
| SABIEDRISKAIS DARBS | Īstenojo sabiedrisko darbu un iegūst praktisku pilsonisku pieredzi kopienā, attīsta pilsoniskās līdzdalības un sadarbības prasmes; stiprina piederību vietējai kopienai un apziņu, ka katrs indivīds vai grupa, orientējoties uz kopīgu/ kolektīvo labumu un grupai nozīmīgu mērķu sasniegšanu, var ietekmēt sabiedriskos procesus un radīt pārmaiņas vietējā kopienā | mācību vai erudīcijas pasākuma organizēšana novada pamatskolas skolēniem; matemātikas konsultāciju pulciņa vadīšana jaunāko klašu skolēniem; apkārtējās vides sakārtošana, izmantojot pašu radītus risinājumu |
Mācību metodes un stundu plānošana | Piedāvājam vienkāršu mācību stundas šablonu
Cienījamie skolotāji! Piedāvājam prezentāciju, kurā ir ielikta mācību stundas vienkāršākā struktūra.
prezentācija_atjaunota
1.-4.slaids Ja ir jāsāk jauna, liela tēma, tad ieliekam tēmu, skaidrojam nozīmi, strukturējam- kā tiks apgūta lielā tēma, kāds rezultāts tiks sasniegts (parasti tas tiek ņemts no moduļa vai programmas )
Ja tēma jau ir iesākta,
5.tad nosaucam apakštēmu un īsi skaidrojam nozīmi,
6.piedāvājam sasniedzamos rezultātus - ļoti reālus, tādus, ko tiešām sasniegsiet šajā mācību stundā, centieties rakstīt audzēkņiem saprotamiem vārdiem.
7. Piedāvājiet apgūstamo terminu vārdnīcu. Pašā tēmas izklāstā lieciet tikai to, kas palīdz sasniegt stundas rezultātu, lai katrs veiktais uzdevums ir vērsts uz rezultāta sasniegšanu.
Pēdējais Stundas beigās atgriezieties pie sasniedzamā rezultāta: vai esam sasnieguši vai nē?
pēc pēdējā Vārdnīcu ielieciet kā nākamo slaidu, tas var kalpot kā glābšanas riņķis, ja palikusi 1 minūte un īsti nav ko teikt, ja noskan zvans, vārdnīcu otru reizi varam arī neskatīties.
Mācību metodes un stundu plānošana | Dažas eTwinning aktivitātes mācību procesa dažādošanai
Apraksts
Piedāvātās aktivitātes ir iespējams izmantot projektos, mācību stundu norisē klātienē vai attālināti.
Piedāvātās aktivitātes ir iespējams izmantot projektos, mācību stundu norisē klātienē vai attālināti.
Mācību metodes un stundu plānošana | IKT rīku mācību procesam
Mācību materiāli un rīki | Nordplus projekta ietvaros izstrādāti metodiskie izdevumi augstākās matemātikas mācīšanai
Daugavpils Universitātes pētnieki sadarbībā ar partneriem no Igaunijas un Ālandu salām (Somija) Nordplus Higher Education projekta “Traditions and Innovations in Baltic and Nordic Mathematics Education/2025” (Nr. NPHE-2025/10040) ietvaros ir izstrādājuši divus nozīmīgus metodiskos izdevumus, kuru mērķis ir pilnveidot matemātikas mācīšanu augstākajā izglītībā un stiprināt tās saikni ar reālās dzīves un darba tirgus vajadzībām. Projekta rezultāti ir publiski pieejami un paredzēti izmantošanai gan augstskolu mācībspēkiem, gan STEM studiju programmu studentiem.
Pirmais izdevums “Traditions and Innovations in Baltic and Nordic Mathematics Education: A Methodological Guide for Higher Education” – apkopo mūsdienīgas pieejas matemātikas mācīšanai augstākajā izglītībā.
Traditions and Innovations in Baltic and Nordic Mathematics Education: A Methodological Guide for Higher EducationLejupielādēt
Metodiskajā ceļvedī aplūkotas uz izziņu balstītas mācīšanās (Inquiry-Based Learning) metodes, matemātikas sasaistīšana ar reālām profesionālām situācijām, ilgtspējīga matemātikas izglītība, kā arī pētījumos balstīti risinājumi studentu motivācijas un STEM kompetenču attīstīšanai. Izdevums balstīts Baltijas un Ziemeļvalstu augstskolu pieredzē un piedāvā praktiskus ieteikumus mācībspēkiem studiju procesa pilnveidei. Īpaša projekta pievienotā vērtība ir arī metodiskā ceļveža pieejamība latviešu valodā. Līdztekus starptautiskajam izdevumam angļu valodā projekta komanda sagatavojusi izdevuma versiju latviešu valodā “Tradīcijas un inovācijas Baltijas un Ziemeļvalstu matemātikas izglītībā: metodiskie ieteikumi augstākās matemātikas mācīšanā”.Tradīcijas un inovācijas Baltijas un Ziemeļvalstu matemātikas izglītībā: metodiskie ieteikumi augstākās matemātikas mācīšanāLejupielādēt
Metodiskā ceļveža izdošana latviešu valodā nodrošina projekta rezultātu ilgtspēju Latvijā, sekmējot to plašāku izmantošanu augstskolu studiju procesā un atbalstot mācībspēkus mūsdienīgu, uz studentu orientētu matemātikas mācīšanas pieeju ieviešanā.Savukārt otrā grāmata “Practical Guidebook for Mathematics Teaching in Higher Education: Linear and Vector Algebra” ir praktisks mācību līdzeklis lineārajā un vektoru algebrā. Tajā apvienoti teorētiski skaidrojumi, detalizēti atrisināti piemēri, uzdevumi dažādos grūtības līmeņos un ar reālo dzīvi saistīti matemātikas uzdevumu piemēri inženierzinātnēs, datorzinātnēs, ekonomikā un citās STEM jomās. Mācību materiāls izstrādāts ar mērķi palīdzēt studentiem attīstīt ne tikai matemātiskās zināšanas, bet arī prasmi tās pielietot profesionālajā darbībā.
Practical Guidebook for Mathematics Teaching in Higher Education: Linear and Vector AlgebraLejupielādēt
Projekta komanda uzsver, ka jaunie izdevumi veicina kvalitatīvāku matemātikas studiju procesu, sniedzot mācībspēkiem metodisku atbalstu, bet studentiem – iespēju apgūt matemātiku mūsdienīgā, praktiski orientētā un starptautiski salīdzināmā kontekstā. Izdevumi ir nozīmīgs ieguldījums Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbībā augstākās izglītības attīstībā.Mācību materiāli un rīki | Nacionālais terminoloģijas portāls papildināts ar jaunu izglītības terminu kolekciju
Latvijas Nacionālajā terminoloģijas portālā Termini.gov.lv, kurā ir iespēja brīvpieejā meklēt un iegūt informāciju par terminiem un to atveidi citās valodās, ir radīta jauna kolekcija “Izglītības terminu skaidrojošo tiešsaistes vārdnīca” ar 3000 šķirkļiem ar terminu skaidrojumiem un tulkojumiem angļu, vācu, franču un krievu valodā. Portāla Termini.gov.lv darbību tehniski nodrošina Kultūras informācijas sistēmu centrs, un tas izveidots projekta “Mašīntulkošana” ietvaros ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu un sadarbībā ar sabiedrību “Tilde”, Valsts valodas centru, Latviešu valodas aģentūru un Latvijas Zinātņu akadēmiju.
Jauno kolekciju izstrādājis autoru kolektīvs, ko veido pētnieku grupa no Liepājas Universitātes, Latvijas Universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes profesores Diānas Laivenieces vadībā pēc Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtījuma ESF projektā “Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveide” (2021–2023). Vārdnīcas terminu atlases pamatā ir nozares jēdzieniskās sistēmas aptvērums četros blokos: izglītības politika un vadība jeb institucionālais aspekts, izglītības aktori jeb personības aspekts, izglītības zinātne jeb akadēmiskais aspekts, pedagoģija jeb izglītības prakses aspekts. Šķirkļiem var būt pievienoti lietojuma piemēri, izmantotie avoti un norādes par saistību ar citiem terminiem. Vārdnīcas izstrādes laikā autoru kolektīvs sadarbojies un konsultējies ar IZM ekspertiem un Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Terminoloģijas komisiju.
Mācību materiāli un rīki | Pašvadīta mācīšanās
Pedagogu profesionālā pilnveide | Atgriezeniskā saite
Piedāvājam iepazīties ar Aleksandras Ruskules grāmatu "Atgriezeniskās saites paņēmienu rokasgrāmata skolotājiem"
iepazīsties
Atgriezeniskā saite mācību stundas/darba noslēgumā nav vērtēšana, tā nav arī uzslava. Atgriezeniskā saite norāda kā uzlabot procesu gan izglītojamajiem, gan skolotājiem. Jāmācās analizēt rezultātu un pašu procesu. Atgriezeniskajai saitei vajadzētu atsaukties uz mērķi, būt redzamai, skaidrai, reālai un vērstai uz izaugsmi. Tai jābūt arī lietotājam draudzīgai, savlaicīgai, nepārtrauktai un konsekventai.
Piedāvājam dažus atgriezeniskās saites piemērus mācību stundai un skolotāja darbam. Atgriezeniskā saite
Audzināšanas stundām, sarunai ar vecākiem, kolēģiem, personīgai izaugsmei
LATVIJAS IZGLĪTĪBA 2050
21. augustā, Rīgā pulcējās izglītības iestāžu vadītāji, pašvaldību izglītības pārvalžu vadītāji, izglītības speciālisti, nozares eksperti un politikas veidotāji, lai kopīgi diskutētu par Latvijas izglītības attīstības virzieniem līdz 2050. gadam.
1. Risinājumi Latvijas izglītības nākotnei Ilze Indriksone, izglītības un zinātnes ministre
2. Latvijas attīstības scenāriji un galvenās dilemmas – LV2050 LU rektors prof. Gundars Bērziņš
3. Latvijas izglītība ceļā uz 2050. gadu Jānis Paiders, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs
4. Latvijas izglītība: nākamie divi gadi Rolands Ozols, IZM valsts sekretāra vietnieks izglītības politikas jautājumos
5. Drošība, skaidrība, nepārtrauktība: Ko darīt, kad ierastais vairs nav iespējams? Inta Ozola, Valsts izglītības attīstības aģentūras direktore
SARUNU SPĒLE PAR SKOLU
Psihoemocionālie darba vides riski izglītības iestādēs un to novēršana
Psihoemocionālie darba vides riski var ietekmēt gan darbinieku labsajūtu, gan ikdienas sadarbību izglītības iestādē. To savlaicīga pamanīšana un pārdomāta novēršana palīdz veidot drošāku, cieņpilnāku un atbalstošāku darba vidi. Šajā ierakstā aplūkosim, kā šos riskus atpazīt un mazināt.
Psihoemocionālie darba vides riski izglītības iestādēs un to novēršana
Piecas idejas, kā stiprināt pilsonisko līdzdalību klasēs
Daudzi skolotāji un skolēni dalījās savās atziņās 2025. gada eTwinning grāmatai. Ko varam no tā mācīties?
Visā Eiropā skolēni stāda kokus, rīko miera kampaņas, raksta ar mākslīgo intelektu veidotus stāstus un ieraksta sociālās līdzdalības video. Taču aiz šo projektu redzamajiem rezultātiem kas vairāk par vienkārši īstenotām aktivitātēm: skolotāji un skolēni īsteno pilsonisko līdzdalību.
iepazīsties!
Grāmatā “Atbalsts pilsoniskās līdzdalības mācīšanai ar eTwinning” skolotāju un skolēnu pārdomas atklāj ne tikai viņu īstenoto projektu ietekmi uz viņiem pašiem, bet arī dziļāku izpratni par pilsonisko līdzdalību. Šeit ir apkopotas piecas idejas, kā mainīt savas pedagoģiskās metodes klasē, lai sasniegtu līdzīgu rezultātu.
iepazīsties!
Pieejams ieraksts un materiāli no vebināra par komunikāciju ar sarežģītiem vecākiem
Šī gada 12. martā norisinājās eTwinning organizēts vebinārs “Sarežģīti vecāki un pedagogu labbūtība”, kurā uzmanību veltīs informācijai, kas palīdzēs pedagogiem veiksmīgāk komunicēt ar sarežģītiem un konfrontējošiem vecākiem, vienlaikus pēc iespējas, nodrošinot paša pedagoga labbūtību. Vebināru vadīja uzvediba.lv un Latvijas Autisma apvienības vadītāja Līga Bērziņa.
saite uz ierakstu
saite uz ierakstu
Duis aute irure dolor in reprehenderit
Lorem ipsum dolor sit amet, consectetur adipiscing elit, sed do eiusmod tempor incididunt ut labore et dolore magna aliqua.
KĀ MĀCĪBU PROCESĀ VEICINĀT JAUNIEŠU PILSONISKO LĪDZDALĪBU?
Vecāku, skolotāju un arī pašus jauniešu prātus nodarbina jautājumi: Kāpēc mācību procesā ir svarīgi veicināt pilsonisko līdzdalību? Kā to izdarīt? Kā tas var ietekmēt studentu dzīvi? Metodiķi piedāvā iepazīties ar Rodžera Hārta (Roger Hart) izstrādātātajām “līdzdalības kāpnēm”, lai kopā meklētu atbildes.
Lasīt vairākDrošības nedēļā piedāvātie metodiskie materiāli
No 12. līdz 18. oktobrim visā Latvijā norisinājās Drošības nedēļa, kuras laikā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) aicināja izglītības iestādes pievērst īpašu uzmanību drošībai, gatavībai krīzes situācijām un praktiskai rīcībai dažādos apdraudējuma gadījumos. drosibas_nedelas_2026_informativais_materials.pdf
JAUNIEŠU PILSONISKĀS LĪDZDALĪBAS UN ILGTSPĒJĪGAS PILSĒTVIDES VEICINĀŠANAS IESPĒJAS PILSONISKĀS IZGLĪTĪBAS KONTEKSTĀ
Kā atklāts nupat izdotajā metodiskajā mācību līdzeklī "JAUNIEŠU PILSONISKĀS LĪDZDALĪBAS UN ILGTSPĒJĪGAS PILSĒTVIDES VEICINĀŠANAS IESPĒJAS PILSONISKĀS IZGLĪTĪBAS KONTEKSTĀ" tikai piektā daļa (20,2 %) studentu un ceturtā daļa (25,0 %) 11. klašu skolēnu 2025. gadā uzticas savas pilsētas/novada politiskajai vadībai. Pilsoniskā līdzdalība ir nepieciešama, lai mazinātu šo
atsvešinātību un stiprinātu sociālo dialogu.
Trīs soļi pozitīvām pārmaiņām!
1. Notestējiet savu līdzdalības līmeni šeit: https://www.participationindex.eu/lv
2. Stipriniet izpratni par līdzdalības mehānismiem: https://www.participationindex.eu/.../Lidzdalibas...
3. Spēlējiet galda spēli "Pašvaldība 16+. Pilsoniskās līdzdalības trenažieris", kas palīdz saprast kā ikviens iedzīvotājs var uzlabot pilsētvidi. Piesakieties spēlei, rakstot liene.valdmane@gmail.com
Metodiskais mācību līdzeklis pieejams šeit: https://ebooks.rtu.lv/.../sites/32/2026/06/9789934372933.pdf
Eiropas Kustība Latvijā ieraksts
Iznākusi skolēnu radošo darbu grāmata “Vārds, kas mīl, vārds, kas nogalina”
Lasīt!
Dzimtās valodas dienas noskaņās Latviešu valodas aģentūra izdevusi skolēnu radošo darbu krājumu “Vārds, kas mīl, vārds, kas nogalina”, kurā apkopoti 220 skolēnu darbu fragmenti un zīmējumi – godīgi, aizkustinoši, drosmīgi, patiesi. Šī ir jau 19. grāmata Latviešu valodas aģentūras skolēnu radošo darbu sērijā, un tā turpina skaistu tradīciju: ļaut bērnu domām un valodai dzīvot tālāk grāmatās. Grāmatās ik gadu tiek iemūžināts jaunās paaudzes skatījums, valoda, sajūtas un dzīves pieredze.
Dzimtās valodas dienas noskaņās Latviešu valodas aģentūra izdevusi skolēnu radošo darbu krājumu “Vārds, kas mīl, vārds, kas nogalina”, kurā apkopoti 220 skolēnu darbu fragmenti un zīmējumi – godīgi, aizkustinoši, drosmīgi, patiesi. Šī ir jau 19. grāmata Latviešu valodas aģentūras skolēnu radošo darbu sērijā, un tā turpina skaistu tradīciju: ļaut bērnu domām un valodai dzīvot tālāk grāmatās. Grāmatās ik gadu tiek iemūžināts jaunās paaudzes skatījums, valoda, sajūtas un dzīves pieredze.
“Impact Quest”: spēle, lai izprastu sociālo uzņēmējdarbību!
iepazīsties!
Mēs jau šobrīd spēli praktiski izmantojam izglītības iestādēs visā Latvijā, vadot vidusskolu, tehnikumu un augstākās izglītības iestāžu audzēkņiem nodarbības par sociālo uzņēmējdarbību. Aicinām skolotājus, jaunatnes darbiniekus un pašus jaunieši izprintēt un spēlēt “IMPACT QUEST”!
KOUČINGA RĪKU ROKASGRĀMATA
Skolotājs ir mācību procesa vadītājs klasē, tādad - vadītājs. Tāpēc piedāvāju iepazīties ar Koučinga rīku rokasgrāmatu. Rokasgrāmata ietver interaktīvas koučinga metodes publiskā sektora darbiniekiem kā līdzekli publisko pakalpojumu uzlabošanai. Aprakstītās metodes ir izvēlētas, lai veicinātu vidējā un zemākā līmeņa vadītāju pašattīstību un uzlabotu viņu prasmes veidot mazāk saspringtu darba vidi.
ROKASGRĀMATAKāpēc joprojām vērts lasīt un rakstīt uz papīra? Saruna par digitālajām ierīcēm ar LU profesoru Šķilteru
Par digitālo ierīču ietekmi joprojām ir daudz nezināmā, tomēr dažas skaidras atbildes zinātnieki ir raduši. Piemēram, 31 gadu ilgā pētījumā secināts, ka mūsdienu bērni darbojas ievērojami ātrāk, taču kļūdaināk. Tāpat no vairākiem pētījumiem pēdējā gada laikā izriet, ka, lasot no papīra un rakstot uz papīra, mēs uztveram informāciju un koncentrējamies krietni labāk, nekā darot to pašu ekrānā. Laikmetus pārslēgt nav iespējams, taču joprojām ir vērts lasīt un rakstīt uz papīra, sarunā ar LSM.lv uzsvēra Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes profesors, Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs Jurģis Šķilters.
ĪSUMĀ:
Svarīgākais ir tas, kādu saturu mēs patērējam, nevis pašu ierīču lietošana.Ja cilvēki savu tēlu digitālajā vidē veido atšķirīgu, piemīt tendence rasties mentālajiem traucējumiem.
Digitālo sociālo tīklu izmantošana var veicināt viedokļu burbuļu veidošanos un sociālo polarizāciju.
Lasot un rakstot uz papīra, cilvēki uztver informāciju un koncentrējas labāk, nekā darot to pašu ekrānā. Digitālajā vidē cilvēki lasa ātrāk, bet virspusējāk, arī multitaskings traucē ilgstošai uzmanības noturēšanai.
Pētījumi rāda, ka ilgtermiņā cilvēki var pielāgoties dažādiem rīkiem un formātiem.
Paškontrole mūsdienu steidzīgajā pasaulē ir būtisks faktors, kas ietekmē mūsu spēju pārvaldīt digitālo ierīču lietošanu.
Kā mainīt ierastos viedierīču lietošanas paradumus? 10 padomi
Ja lasām pētījumu, ka šobrīd nav pietiekoši daudz datu, kas apstiprinātu digitālo ierīču negatīvu ietekmi uz mentālo veselību, ko no tā vajadzētu secināt? Ka varam neuztraukties, jo sliktas ietekmes nav, vai tomēr to, ka joprojām neko daudz par to nezinām?
Ir ļoti daudz dažādu papildu mainīgo, kas ietekmē mentālo veselību, tādēļ rezultāti ir ļoti heterogēni (neviennozīmīgi – red.) un viennozīmīgu atbildi mēs nevaram gūt. Ietekmējoši faktori, piemēram, ir lietojuma intensitāte, vecums. Jautājums drīzāk ir, ko mēs ar tiem ekrāniem darām. Piemēram, ekrānu ietekmi uz redzi neviens neapšauba, jautājums par ietekmi uz mentālajiem procesiem ir mazliet sarežģītāks. Es teiktu, ka jautājumu būtu vērts pārformulēt tādā veidā – kāds ir saturs mūsu darbībai? Tas daudz nosaka. Piemēram, digitālu sociālu tīklu lietošana ir viena joma, kur patiešām var redzēt ietekmi uz mentālajiem procesiem. Otrs ir lasīšana un rakstīšana – satura uztvere ekrāna vidē salīdzinājumā ar fizisko klātesamību jeb papīra formātu ir atšķirīga.
Šogad ir publicēti pētījumi (vairāk var lasīt šeit un šeit), kuros secināts, ka cilvēkiem, kuri digitālajā sociālo tīklu vidē veido atšķirīgu izpratni par sevi, biežāk ir mentālās veselības problēmas
nekā tiem, kuri savu autentiskumu (īstumu – red.) saglabā gan fiziskās klātienes, gan digitālajā vidē. Respektīvi – ja cilvēki savu tēlu digitālajā vidē veido atšķirīgu, piemīt tendence rasties mentālajiem traucējumiem. Pētījumi arī apstiprina šādu saistību, īpaši jaunāka gada gājuma lietotāju vidū.
Domājams, ka arī reālajā dzīvē būtu grūti ārēji censties uzturēt atšķirīgu tēlu no tā, kāds cilvēks ir patiesībā. Piemēram, ja pusaudzim ir problēmas mājās, ko viņš cenšas slēpt skolā, tad arī tā ir ļoti sarežģīta situācija, kas varētu radīt mentālās problēmas. Stāsts varbūt nav par rīku, bet par vispārēji sarežģītu situāciju, kurā izliekas par kādu citu?
Protams, ja mēs mēģinām dzīvot atšķirīgu dzīvi un ar savu autentiskumu mākslīgi manipulēt, ir liela varbūtība rasties mentāliem traucējumiem. Jāsaprot arī, ka digitālajā vidē kopumā ir liela iespējamība rasties t.s. viedokļu burbuļiem. Sliktā lieta ir tāda, ka mūsdienu cilvēkam, īpaši jauniešiem, pasaule šķiet ļoti melnbalta, un tas veicina sociālo polarizāciju (krasu viedokļu pretstatu veidošanos – red.). Mūsdienu sabiedrības liela problēma kopumā ir tās aizvien izteiktāka polarizācija. Pie vainas ir gan digitāli sociālie tīkli un to saturs, gan tas, kāda veida algoritmus tie izmanto, lai cilvēkus padarītu aktīvus. "Facebook" vai citur tos ir svarīgi pielietot, lai cilvēkus aktivizētu. Lietotāji, kas digitālu sociālu tīklu vidē kaut ko izdara pāris reizes mēnesī, viņiem nav īpaši vajadzīgi. [Tādēļ] tiek piegādāta informācija, kas ir pēc iespējas pozitīvāka vai negatīvāka un kurai ir emocionālāks vēstījums, jo ir lielāka varbūtība, ka tā izraisīs kādu reakciju lietotājā. Līdz ar to pasaule, vismaz digitālo sociālo tīklu gadījumā, kļūst salīdzinoši melnbalta.
Izraēlas kolēģi ir mēģinājuši ar datorsimulācijām modelēt scenārijus, kuros varētu sociālos burbuļus caurdurt, lai mazinātu sabiedrībā pastāvošo polarizāciju. Izrādās, ka tas nav iespējams, ja mēs gribam saglabāt demokrātiskās vērtības un kultūru. Digitāla vide paredz to, ka mums diemžēl būs šādi viedokļu burbuļi. Mēs nevaram vienlaikus gribēt demokrātisku sabiedrību, attīstītu digitālu vidi un to, lai nerastos viedokļu burbuļi. Tā ir ļoti nozīmīga publikācija, kas citstarp demonstrē, ka sociālie burbuļi ir cena, ko maksājam par jaudīgo digitālo vidi, vienlaikus saglabājot piederību demokrātiskajai pasaulei.
Ja ekrāni paši par sevi viennozīmīgi nekaitē mūsu mentālajai veselībai, bet būtisks ir saturs, ko tajos patērējam, tad ko varētu uzskatīt par nevēlamu?
Ekrāna ietekme ir daudz neviennozīmīgāka nekā konkrētais uzdevums, ko veicam digitālajā vidē. Pēdējā gada laikā ir vairāki salīdzinoši viennozīmīgi pētījumu rezultāti, kas apstiprina, ka brīdī, kad lasām un rakstām, izmantojot papīru, ļoti nozīmīgs ir sensori motorais jeb sajūtamais taustes kontakts, kura laikā būtiski labāk uztveram saturu un koncentrējam uzmanību nekā tad, ja klikšķinām datora taustiņus vai lasām ekrānā. Evolucionāri cilvēka roka ir ļoti jaudīgs orgāns, tā ir daļa no mūsu saprašanas procesiem; tauste, protams, ir veidojusies simtiem tūkstošu gadu laikā. Ja mēs pierakstām ar roku vai lasām analogi, jēgas kopsakarus uztveram daudz labāk.
Kad lasām no papīra, mēs to darām diezgan atšķirīgi nekā no ekrāna – digitālā vidē lasām ātrāk, uztveram atslēgas punktus, bet kopumā darām to virspusējāk.
Iemesli ir dažādi – datorā ir multitaskings jeb daudzlietojums (vairāku darbu darīšana vienlaikus vai gandrīz vienlaikus), pārslēgšanās starp dažādām programmām un uzdevumiem, dažādas hipersaites, kas no viena materiāla aizved uz citu. Digitālajā vidē arī horizontālās skenēšanas process nenotiek tik labi, cik analogajā. Ja mēs lasām no vienas rindiņas uz otru, mēs saglabājam uzmanību ilgāk un labāk – tas ir ļoti būtiski gan lasītprasmes apguves laikā, gan arī uzmanības treniņiem tālākā dzīves laikā. Arī abstraktu zināšanu apguvē vizualizācijas uz papīra ir būtiska daļa no saprašanas procesa, ko apliecina pētījumi ar matemātikas apguvi.
Kuriem cilvēkiem ir labāka uzmanība? Tiem, kuri lasa analogi. Viņi patiešām ilgāk spēj noturēt uzmanību, skenējot horizontāli. Mēs esam daļa no pasaules, kur lasa digitāli, un uzmanības noturīgums mums, 2024. gada cilvēkiem, kopumā ir mazāks, nekā bija kādreiz.
Vai ir zināms, vai tas ir neatgriezeniski? Proti, ja cilvēks gadiem ir lasījis tikai digitāli, tad uzmanības noturība ir neatgriezeniski samazinājusies vai viņš var atgriezties pie drukātiem tekstiem un uzmanību atkal uztrenēt?
Tas ir ļoti interesants jautājums. Mēs visu laiku runājam par tādiem "šeit un tagad" pētījumu rezultātiem, ilgtermiņa pētījumi notiek salīdzinoši retāk. Piemēram, vienā pavisam nesenā pētījumā tika skatītas 32 dažādas zemes 31 gada diapazonā, bija ļoti liela izlase, kas tika salīdzināta. Jautājums bija, vai 31 gada laikā cilvēka veiktspēja, domājot par uztveri un uzmanības procesiem, ir pasliktinājusies vai uzlabojusies. Rezultāti ir ļoti šokējoši: ja ir neliels koncentrēšanās spēju pieaugums pieaugušajiem, tad bērniem ir būtisks kopējais kļūdu un – vienlaikus – apstrādes ātruma pieaugums, bērni darbojas ātrāk, bet ar vairāk kļūdām. Tātad mēs varam pateikt, kas īsti ir noticis ar digitālo paaudzi uztveres procesu kontekstā, un tas var šķist diezgan biedējoši. Es tomēr arī gribētu teikt, ka visi šie procesi ir ilgtermiņā adaptīvi (pielāgoties spējīgi – red.) – mēs veidojam digitālos rīkus un viena procesa trūkums, evolucionāri skatoties, neko daudz nenozīmē, jo mūsu veiktspēja ilgtermiņā līdzsvarojas. Tas nozīmē, ka mēs pielāgojamies dažādiem rīkiem un formātiem. No otras puses, arī rīku izstrādātāji tos optimizē mūsu uztverei.
Ja kādi vecāki, šo lasot, nospriedīs, ka tagad bērnam vajadzētu tikai lasīt tekstu no papīra un rakstīt ar roku, tas varētu būt pārspīlēti?
Reālistiski skatoties, mēs no ekrāniem un digitālās vides nekur neaizmuksim, taču no visiem iepriekš minētajiem pētījumiem izriet, ka mums vajadzētu mēģināt līdzsvarot darbības, ko veicam, lasot vai rakstot digitāli un analogi.
Mēs nevaram bērnu piepeši "pārslēgt" uz analogo vidi, tas arī nav vajadzīgs, jo dzīvē viņiem būs daudz situāciju, kur jādarbojas digitāli, bet, ja runa ir par jēgas kopsakarību uztveri, tad ir jāmēģina lasīt vai rakstīt analogi, izmantojot papīru.
Tas būtiski uzlabo gan uzmanības apstrādi, gan atcerēšanos, gan saprašanas procesu kopumā. Savukārt, ja ir teksts, kam ir svarīgi galvenie pieturas punkti – un tādu ir daudz, jo mēs dzīvojam dinamiskā sabiedrībā, – tad pietiek ar lasīšanu digitāli.
Kad pats lasāt, piemēram, publikācijas par pētījumiem, dodat priekšroku datoram?
Es parasti daru tā – apskatos kopsavilkumā, vai tur tiešām ir kas tāds, ko būtu vērts pārdomāt un lasīt detalizēti. Ja tā ir, tad drukāju laukā, kas gan nav diezko labi dabai. Lasot ekrānā, vienkārši arī nogurst. Ja neskaita e-pastus vai kādus ātri izlasāmus materiālus, es mēģinu lasīt drukātā formātā.
Vai e-grāmatu lasīšanas ierīces, piemēram, "Kindle", arī ir pieskaitāmas pie ekrāniem? Vizuāli tās šķiet līdzīgākas papīram.
Tieši tā, dizaineri un programmētāji ir centušies šīs ierīces radīt tādas, lai tās sniegtu pieredzi, kas ir līdzīga, lasot drukātas grāmatas, bet vienalga tās klasificējas kā digitālās ierīces, jo mums taustes kontakta īsti nav. Ir arī pētījumi, kuros skatīts, kādas ir mūsu acu kustības, kad lasām no papīra vai ekrānā – ir ļoti būtiskas atšķirības. Piemēram, lasot no digitālām ierīcēm, mūsu acu fiksācijas ir daudz īsākas, savukārt lasot no papīra, mēs to darām daudz mērķtiecīgāk, fiksācijas ir ilgākas un vairāk. Mums ir ļoti atšķirīgas darbības rutīnas, kad lasām no planšetes vai papīra. Viennozīmīgi, lasot no planšetes, kopumā jēgas kopsakarus uztveram mazāk, nekā lasot no papīra. Tas pats attiecas uz rakstīšanu.
Ir pētījumi, kuros tiek vilkta saikne starp pārmērīgu ekrānu lietošanu bērniem un izmaiņām smadzeņu struktūrās. Tas var mudināt domāt par neatgriezenisku digitālo ierīču ietekmi. Kas būtu jāsaprot no šādiem pētījumiem?
Uz šiem pētījumiem ir jāskatās niansētāk. Ļoti viennozīmīgas ietekmes nav, taču viena no atziņām multitaskinga pētniecībā, kas ir skaidra jau diezgan ilgi – pusaudžu vecumā īpaši aktīvi veicot multitaskingu, ilgtermiņā pavājinās uzmanība.
Pusaudžu vecumā tāpēc nav ļoti prātīgi nodarboties ar intensīvu multitaskingu jeb daudzlietojumu, jo tad pavājinās spēja izstumt traucēkļus – veidojas sliktāka spēja nereaģēt uz nevajadzīgiem apkārtējās pasaules stimuliem.
Otra lieta ir – vai, intensīvi lietojot digitālus sociālos tīklus, ir kādi paliekoši efekti? ASV nesen bija ilggadējs pētījums ar vairāk nekā 17 000 dalībnieku vecumā no 10 līdz 21 gadam. Tajā konstatēja, ka patiešām ir saistība intensīvākai digitālu sociālo mediju lietošanai un dzīves kvalitātes un apmierinātības kritumam pēc gada, taču tas attiecas uz konkrētiem vecumposmiem. Proti, jo vairāk lieto digitālus sociālos tīklus, jo vairāk krīt dzīves kvalitāte divos konkrētos periodos – puišiem 14–15 gadu vecumā un 19 gadu vecumā, meitenēm 11–13 gadu vecumā un 19 gadu vecumā. Tas nozīmē, ka digitāli sociālie tīkli, protams, var ietekmēt jaunieša dzīves kvalitāti, bet konkrētā vecumposmā. Kopumā ietekmes ir daudz grūtāk viennozīmīgi skaidrojamas, jo ir saistītas ar dažādu ietekmējošu faktoru kopu.
Vēl viena digitālo rīku ilgtermiņa ietekme ir sarunas lomas mazināšanās; tā vietā, lai runātu, mūsdienu cilvēks dod priekšroku īsziņu komunikācijai. Taču saruna nav tikai informācijas pārnese, bet būtiska daļa no ikdienas emociju regulācijas. Tādējādi, atradinoties no vēlmes un spējas sarunāties, notiek izmaiņas tajā, kā pārvaldām emocijas.
Runājot par multitaskingu, katrs mūsdienās noteikti ir piedzīvojis, ka attaisa datoru, lai paveiktu kādu darbu, bet attopas "Facebook" un neatceras, kā viņš tur nokļuvis.
Kas mūs vada? Mēs spējam koncentrēties uz darbiem, kas ir vajadzīgi ikdienas pienākumu veikšanai, bet jebkurā gadījumā ir mūs interesējošas lietas. Neatkarīgi no tā, vai esam daļa no digitālās pasaules, darot lietas, kas mūs interesē, laiks sarūk. Ja esam koncertā, 20 minūtes šķitīs kā piecas vai 10 minūtes no uztvertā laika viedokļa. Ja būsim garlaicīgā lekcijā, tad šīs 20 minūtes būs 40 minūtes. Tāpat, ja ieslēdzam datoru skaistā sestdienas rītā, lai darītu darba lietas, piepeši un nevilšus varam saprast, ka stundu esam gājuši cauri "Facebook".
Kādēļ ierīces un digitālie tīkli ir tik pievilcīgi? Kas notiek mūsu smadzenēs, kad skatāmies ekrānā?
Jautājums ir nevis par pašu ierīci, bet funkcijām, kuras tajā izmantojam. Mēs pie tām pierodam.
Esam ļoti mācītiesspējīgi zvēriņi, un kļūstam atkarīgi no šīm funkcijām. Vislielākā problēma ir digitāli sociālie tīkli, jo tur ir dažādi emocionāli efekti un tie pamazām kļūst par lieliem emocionāla atbalsta un padomu došanas tīkliem.
Kāpēc cilvēki lielā mērā ir atkarīgi no digitālajām ierīcēm? Jo viņi nemitīgi izjūt sevi kā daļu no sociālajiem tīkliem. [Līdzībās runājot,] mēs jau neesam atkarīgi no televīzijas pultīm. Tāpat ar digitālajiem rīkiem, piemēram, viedtālruņiem, – mēs esam atkarīgi no sociālajiem tīkliem, kuriem mūsu dzīvē ir noteiktas funkcijas. Digitālajā vidē mēs īstenojam pamata sociālās vajadzības, kā piederēt un saņemt atzīšanu no citiem. Tas digitālais uzsitiens uz pleca "Facebook", "X" vai "TikTok" mums ir emocionāli svarīgs – mums ir atkarība no digitālā atbalsta.
Tas droši vien ir apburtais loks – jo mazāk to saņem reālajā dzīvē, jo svarīgāk tas ir digitālajā pasaulē.
Visticamāk, tāpēc ir atšķirība tajā, kādi esam klātienē un kādi – digitālajā vidē. Jo kreņķīgāka ir reālā dzīve, jo vairāk cilvēks sevi izmaina digitālajā vidē. Šobrīd daudz uzmanības tiek pievērsts arī ģeneratīvajiem mākslīgā intelekta rīkiem, īpaši mācīšanās procesā ļoti populārs ir jautājums – tie ir labi vai slikti. Ir daži pāris gadu laikā tapuši pētījumi, kuri liecina, ka ietekme no "ChatGPT" tā lietotājos, protams, ir un akadēmiskais veikums viennozīmīgi ir vājāks. Turklāt monētas otra puse ir tā, ka 2024. gada sabiedrība mudina bieži lietot digitālos palīgrīkus – ir liela akadēmiskā pārslodze, laika trūkums, mēdz būt arī saasināta jūtība pret atzinību, arī prasība pēc pētījumu vai izglītības rezultātiem, izmantojot mazāk finansiālu resursu. Bet es gribētu teikt, ka mums ir jānošķir īstermiņa un ilgtermiņa efekti. Minētais pētījuma atklājums, ka bērni 31 gada laikā ir kļuvuši būtiski ātrāki, bet kļūdaināki, var šķist mazliet briesmīgs, domājot par to, ko digitālā vide ar mums izdara. Taču, domājot tālākā evolucionārā perspektīvā, mēs pietiekami labi spējam adaptēties un izlīdzināt to, kas šobrīd traucē.
Vienkāršoti sakot – pagaidām būtu pāragri uztraukties, ka sabiedrība kļūs dumja un mums vairs nebūs erudītu cilvēku?
Pilnīgu noteikti. Par jebkuru tehnoloģiju mēs maksājam kaut kādu cenu. Nav runa par to, ka mēs saprotam sliktāk, mēs vienkārši saprotam atšķirīgi. Tieši tāpēc ir pētījumi, kuros mēģina saprast, kā cilvēki aptver jēgas kopsakarus atkarībā no rīku formāta un veida. Kā jau minēju, lai saprastu saturu dziļāk, mēģinām izmantot analogos rīkus – pierakstu lapas, pildspalvu, grāmatas. Stāsta morāle ir tāda, ka mēs nevaram pārslēgt laikmetu, bet mēs varam mēģināt uzlabot uztveres procesus, izmantojot rīkus, kas mums ir pieejami.
Tas vienlīdz attiecas gan uz bērniem, gan pieaugušajiem?
Protams. Lai gan cilvēka attīstības gaitā rīku lietojuma jēga ir mainīga.
Bērnu psihiatre Karīna Beinerte LSM.lv norādīja, ka atslēgas vārds mūsdienu steidzīgajā pasaulē ir paškontrole. Kas ietekmē mūsu paškontroles spējas?
Manuprāt, atslēgas problēma ir tā, ka digitālā vide mūs ir iekļāvusi lielā atbalsta, padomu došanas un atkarības ciklā. Jebkuram no mums ierīces pašas par sevi nerada atkarības, atslēga ir sociālās funkcijas, kas piemīt šiem rīkiem. Mans viedoklis, kāds ir arī citu pētnieku vidū, – kopumā bīstami ir tas, ka, izmantojot cilvēku emocionālo atkarību no digitālajām vidēm, iespējams ļoti labi manipulēt. Tas ir diezgan briesmīgi, iedomājoties, ka mūs var paredzēt, izejot no tā, kā tipiski emocionāli rīkojamies ikdienas situācijās. Tas ir briesmīgi gan fiziskās klātbūtnes situācijās, gan digitālajā vidē. Pirms kāda laika amerikāņu kolēģiem bija apjomīgs pētījums, kurā testēja "Twitter" saziņu par "Brexit" un "Nord Stream 2". Tur bija lielas datu kopas, no kurām izdevās konstatēt, ka ir neģēlīga "recepte", kā cilvēku viedokļus mainīt, manipulēt un tiešām emocionāli ietekmēt. Pirmkārt, mēs esam jūtīgāki pret negatīvāku informāciju, otrkārt, esam jūtīgāki pret informāciju, kas ietver cēloņu seku attiecības, – piemēram, ja tu balsosi par to, tad tavi bērni tīrīs tualetes Londonas priekšpilsētā. Trešā lieta ir draudi sociālajām vērtībām. Tātad negativitāte, cēloņu–seku attiecības un draudi sociālajām vērtībām ļoti paredzami var izmainīt cilvēku emocionālo pašsajūtu un līdzsvaru. Un šādi vēstījumi ir vislipīgākie un ietekmīgākie.
Arī šajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās atsevišķām Latvijas partijām bija uzsaukumi, kuros izmantotas cēloņu un seku attiecības, proti, draudi – ja neaiziesi uz vēlēšanām tu, tad aizies tie un tie.
Šie un daudzi citi paņēmieni ir seni. Zinātnē ir gandarījums par to, ka viens vai otrs no šiem principiem ir pētnieciski, arī eksperimentāli pamatojams. Stāsts par negativitiāti, cēloņsakarībām un sociālām vērtībām – mēs zinām kaut ko līdzīgu no antīkās demokrātijas, un te nu mēs mūsdienās, pamatojot ar statistisko nozīmīgumu konkrētu cilvēku darbībā, varam aprakstīt, kas ir noticis.
Situācijās, kur cilvēki jūtas nedroši, vienalga, tā ir pandēmija vai karš, problēma ir tāda, ka mēs mēģinām pieslēgties kaut kādām kopienām, kuras mums var radīt relatīvu drošības izjūtu. Piederība ir svarīgāka nekā saturs vai tas, kam mēs pieslēdzamies. Covid-19 situācija ļoti labi parādīja, ka cilvēki bieži pieslienas pilnīgi absurdām sazvērestības teoriju kopienām. Trakākais šajā stāstā ir tas, ka tās ir lielākoties politiski motivētas.
Cilvēki, kas šīs kopienas veido, nereti ir aukstasinīgi neģēļi, kas domā pāris soļus uz priekšu par savu politisko karjeru, kuru būvēt uz citu nedrošības izjūtu un bailēm.
Latvijas un citu valstu gadījumā mēs redzam, ka antivakceru, kovida noliedzēju grupiņas tagad ir parlamentos.
Vai jums būtu kāds ieteikums, kā cilvēkiem mūsdienu pasaulē nekļūt par daļu no manipulētajām grupām, lietojot digitālus rīkus?
Labas receptes jau nav, bet viens no padomiem pēc principa "viegli teikt, bet grūti izdarīt" ir mēģināt būt pēc iespējas piezemētam savos viedokļos un pieļaut arī, ka paša viedoklis par kaut ko var būt kļūdains. Ja pieņemam intelektuālo piezemētību, tad ir daudz mazāka iespējamība, ka kļūsim par daļu no šīm manipulētajām grupām. Pētnieki ir mēģinājuši konstatēt uzskatu principus cilvēkiem, kuri, visticamāk, neiekritīs sazvērestības grupās. Secinājums ir tāds, ka kritiskā, analītiskā domāšana un izglītība ir mazāk būtiski faktori, jo ļoti bieži arī izglītoti cilvēki kļūst par daļu no šīm grupām. Izrādījās, ka ļoti spēcīgs faktors ir intelektuālā piezemētība, kas izpaužas tajā, ka mēs pieļaujam, ka mūsu viedoklis, tāpat kā citu cilvēku viedoklis, var būt kļūdains. Ja tas tā ir, tad varbūt būsim piesardzīgāki arī pret apkārtējo viedokļiem un nereti melnbaltajām vienkāršajām "patiesībām" mums visapkārt.
Vai te būtiska ir arī piederības izjūta – ja cilvēks gūst to vairāk reālajā dzīvē, tad mazāk pēc tās tiecas digitālajā pasaulē?
Piederības izjūta ir [būtiska] gan vienā, gan otrā – gan fiziskās klātienes, gan digitālajā pasaulē. Piederības izjūta kopienai pati par sevi ir ļoti spēcīgs rīks, īpaši nenoteiktās un nedrošās situācijās tā ir atslēga, kas mums dod dvēseles mieru. Ar to, protams, var manipulēt, ko mēs redzam dažādu sazvērestības grupu darbībā. Digitālā vide ir bīstama tāpēc, ka tā daudz ātrāk, mērķtiecīgāk un manipulatīvāk ļauj veidot un izplest šīs grupas, kuras pretendē radīt piederības izjūtu.
Ja ir spēcīga ģimenes piederības izjūta, tas, protams, mazina varbūtību iekļauties kādā sazvērestības vai politiski motivētā piederības kopienā. Tomēr es teiktu, ka tipiskais 21. gadsimta cilvēks ir pietiekoši neatkarīgs tādā nozīmē, ka viņu var labi iekļaut vienā vai otrā sociālajā grupā. Piederības izjūta nāk no senā cilvēka laikiem – ar to mēs spējam mazināt nedrošības izjūtu un tikt galā ar dažādām situācijām, kurās nezinām, kas notiks.
Informācija pārpublicēta no LSM.LV
Izaugsmei!
Ekoloģiskā domāšana - ētiskas pārdomas par
par tehnoloģiju izstrādes,
ražošanas, lietošanas un utilizācijas nosacījumiem, mērķiem un sekām
Metodiskie materiāli par ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanas iespējām
4. novembrī Latgales Industriālajā tehnikumā notika Daugavpils Universitātes organizētais seminārs “Ilgtspējas izaicinājumi: no problēmas līdz risinājumam”, kas tika īstenots Eiropas Savienības projekta OPEN EU (www.openeu.eu) ietvaros. Semināra mērķis bija veicināt izpratni par ilgtspējīgas attīstības nozīmi un rosināt diskusijas par praktiskiem risinājumiem, kā ilgtspējas principus integrēt izglītībā, uzņēmējdarbībā un sabiedrībā kopumā.
Seminārā ar savu pieredzi dalījās Biedrības “Latvijas Platforma attīstības sadarbībai” (LAPAS) izglītības un ilgtspējas vadītāja Paula Anškena. Viņa uzsvēra, cik būtiski ir veidot sabiedrību, kas apzinās globālo savstarpējo saikni un ir gatava rīkoties, lai samazinātu nevienlīdzību un veicinātu ilgtspējīgu attīstību gan vietējā, gan starptautiskā līmenī.
Metodiskie materiāli
Semināra noslēgumā uzstājās UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Izglītības sektora vadītāja Ilze Dalbiņa-Sarma, kura akcentēja UNESCO lomu un piedāvātās iespējas izglītības ilgtspējīgai attīstībai. Viņa uzsvēra, ka šādi pasākumi, kuros satiekas pedagogi, augstskolu docētāji, studenti, uzņēmēji un nevalstisko organizāciju pārstāvji, ir ārkārtīgi vērtīgi. Tie ne tikai veicina savstarpēju domu apmaiņu, bet arī iedvesmo jauniem risinājumiem un sadarbības formām, kas palīdz tuvoties ilgtspējīgas attīstības mērķiem.
Metodiskie materiāli
Seminārs apliecināja, ka Latgales reģionā ir spēcīgs potenciāls ilgtspējīgas sabiedrības attīstībā, un kopīga rīcība, zināšanu apmaiņa un aktīva līdzdalība ir ceļš uz zaļāku, gudrāku un iekļaujošāku nākotni.
Kā klimata izglītību pārvērst praktisku un aktuālu
Klimata pārmaiņas dažkārt var šķist kā sarežģīta un apgrūtinoša tēma, ko iepazīstināt klasē. Skolēni var dzirdēt par globālo sasilšanu, ekstremāliem laika apstākļiem, bioloģiskās daudzveidības zudumu, ilgtspējīgu attīstību vai pāreju uz videi draudzīgāku ekonomiku, taču ne vienmēr viņiem ir iespēja saistīt šos jautājumus ar savu dzīvi un kopienu.
Šis rīku kopums tika izstrādāts, lai palīdzētu pārvarēt šo plaisu.
Tā vietā, lai koncentrētos vienīgi uz teorētiskajām zināšanām, tas mudina skolēnus uzdot jautājumus, analizēt reālās dzīves problēmas, izpētīt iespējamos risinājumus un rīkoties. Šīs aktivitātes var integrēt dažādos mācību priekšmetos un pielāgot dažādām skolēnu grupām un izglītības vidēm.
Mērķis ir vienkāršs: padarīt izglītību par klimatu pieejamāku, saistošāku un ciešāk saistītu ar skolēnu apkārtējo pasauli.
Ko pedagogi var atrast šajā rīku komplektā?
Rīku kopums Klimata rīcība un vides ekonomika apvieno trīs galvenos resursu veidus.1. Gatavi nodarbību plāni
Rīku kopums ietver stundu plānus, kuros tiek aplūkotas galvenās tēmas, kas saistītas ar klimata pārmaiņām, ilgtspēju un vides ekonomiku. Tie sniedz skolotājiem strukturētu sākumpunktu, vienlaikus nodrošinot pietiekamu elastīgumu, lai aktivitātes pielāgotu savai mācību programmai un skolēniem.Stundas ir veidotas tā, lai veicinātu diskusijas, kritisko domāšanu, sadarbību un refleksiju, nevis vienkārši informācijas nodošanu no skolotāja skolēnam.
2. Praktiski piemēri no dzīves
Mācīšanās kļūst jēgpilnāka, ja skolēni var redzēt, kā idejas darbojas ārpus klases.Tāpēc šajā rīku kopumā ir iekļauti reāli piemēri par klimata un ilgtspējas iniciatīvām, ko īstenojušas skolas, uzņēmumi un kopienas. Šie piemēri parāda, ka atbildība pret vidi var iet roku rokā ar sociālajiem un ekonomiskajiem ieguvumiem.
Tie arī sniedz skolēniem iespēju apsvērt tādus jautājumus kā: Kas nosaka vides iniciatīvas panākumus? Ar kādiem izaicinājumiem organizācijas var saskarties? Vai ilgtspējīgas izvēles var stiprināt arī kopienas un ekonomiku?
3. Studentu projektu idejas un praktiski padomi
Vissvarīgākais, iespējams, ir tas, ka šis rīku komplekts mudina skolēnus pāriet no mācīšanās uz rīcību.Tas sniedz idejas, paraugus un norādījumus, kā izstrādāt savas skolas vai kopienas iniciatīvas. Tās var ietvert projektus, kas vērsti uz atkritumu samazināšanu, energoefektivitātes uzlabošanu, resursu ilgtspējīgāku izmantošanu vai izpratnes veicināšanu par vides jautājumiem.
Mērķis nav sniegt skolēniem iepriekš noteiktu risinājumu, bet gan nodrošināt viņiem sistēmu, ar kuras palīdzību viņi var identificēt problēmas savā vidē un izstrādāt risinājumus, kas ir piemēroti viņu skolai un kopienai.
Starpdisciplinārā pieeja klimata izglītībai
Viena no svarīgākajām atziņām, kas gūta, izstrādājot šo rīku komplektu, bija tas, cik svarīgi ir aplūkot klimata pārmaiņas no dažādām perspektīvām.Klimata rīcība nav tikai dabaszinātņu stundu temats. To var izpētīt matemātikas, ekonomikas, ģeogrāfijas, mākslas, valodu, sociālo zinātņu un daudzu citu izglītības jomu ietvaros.
Šī starpdisciplinārā pieeja atspoguļojās arī darbā, kas tika veikts kopā ar skolotājiem projekta CLIMATE ACTION ietvaros. Skolotāji no dažādām mācību jomām tika mudināti pārdomāt, kā klimata un ilgtspējības tēmas varētu saistīt ar savu esošo mācību procesu. Rezultātā tika iegūta dziļāka izpratne par to, kā klimata izglītība var kļūt par ikdienas mācību sastāvdaļu, nevis palikt par tēmu, kas tiek apskatīta tikai atsevišķos gadījumos.
No klases uz kopienu
Šī rīku komplekta galvenais princips ir tas, ka jauniešus nevajadzētu uztvert tikai kā skolēnus, kuriem ir jāiegūst informācija par klimata pārmaiņām. Viņi var būt arī aktīvi pārmaiņu veicinātāji.Kad skolēniem tiek dota iespēja pētīt vides problēmas savās skolās un kopienās, viņi sāk saprast, kā individuālie lēmumi ir saistīti ar plašākām sociālajām, vides un ekonomiskajām sistēmām.
Tāpēc šis rīku komplekts pievērš tik lielu uzmanību praktiskām aktivitātēm un skolēnu vadītām iniciatīvām. Nodarbība par energoefektivitāti var izvērsties par enerģijas taupīšanas projektu skolā. Diskusija par atkritumiem var pārtapt par kampaņu, kuras mērķis ir samazināt nevajadzīgo patēriņu. Iepazīstoties ar ilgtspējīgu resursu pārvaldību, skolēni var tikt iedrošināti pārdomāt, kā viņu skola izmanto materiālus.
Šīs pieredzes var palīdzēt jauniešiem attīstīt ne tikai zināšanas par vidi, bet arī kritisko domāšanu, radošumu, sadarbības prasmes, problēmu risināšanas spējas un atbildības sajūtu.
Resurss, kas paredzēts pielāgošanai
Nav vienota veida, kā pasniegt klimata izglītību, un skolas darbojas ļoti atšķirīgos apstākļos. Tāpēc šis rīku komplekts ir izstrādāts tā, lai būtu elastīgs.Skolotāji var izvēlēties atsevišķas nodarbības vai aktivitātes, pielāgot tās dažādām vecuma grupām un mācību vidēm, kā arī saistīt tās ar vides problēmām, kas ir aktuālas viņu pašu kopienās.
Rīku komplekts var kalpot arī kā sākumpunkts skolotājiem, kuri tikai sāk ieviest klimata izglītību savā mācību procesā, kā arī tiem, kuri jau strādā ar ilgtspējas tēmām un meklē jaunas aktivitātes un pieejas.
Sadarbības kopīgais rezultāts
Organizācijām Skills Zone Malta, Serenity Solutions un Liceo Scientifico Statale Benedetto Croce šī rīku komplekta izstrāde bija iespēja apvienot mūsu dažādo pieredzi un skatpunktus, lai sasniegtu kopīgu mērķi: atbalstīt pedagogus jauniešu sagatavošanā, lai viņi spētu izprast un reaģēt uz vienu no mūsdienu svarīgākajiem izaicinājumiem.Šis process arī vēlreiz apliecināja sadarbības nozīmi starp organizācijām un izglītības iestādēm no dažādām valstīm. Daloties ar idejām, pieredzi un pieejām, mums izdevās izstrādāt resursu, ko var izmantot ne tikai atsevišķajos kontekstos, kuros darbojas mūsu organizācijas.
Mēs ceram, ka šis rīku kopums turpinās šo pieredzes apmaiņu, iedrošinot pedagogus pielāgot tajā iekļautās aktivitātes, izmantot tās savās klasēs un dalīties savā pieredzē ar citiem.
Iepazīstieties ar rīku komplektu „Klimata rīcība un vides ekonomika”
Aicinām skolotājus, pedagogus, jaunatnes darbiniekus un citus speciālistus, kas strādā ar jauniešiem, iepazīties ar šo rīku komplektu un atrast aktivitātes, kas var palīdzēt padarīt izglītību par klimata jautājumiem praktiskāku, saistošāku un uz rīcību vērstu.Rīku komplekts ir brīvi pieejams šeit:
Piekļūstiet rīku kopumam „Klimata rīcība un vides ekonomika”
Klimata izglītība nav tikai par to, lai saprastu, kas notiek ar mūsu planētu. Tās mērķis ir arī palīdzēt jauniešiem apzināties, ka viņiem ir iespēja ietekmēt turpmāko notikumu gaitu.
Kopā, izmantojot izglītību, sadarbību un rīcību, mēs varam palīdzēt pārvērst izpratni par klimatu nozīmīgās pārmaiņās.
Kas ir zaļā domāšana un videi draudzīgs dzīvesveids?
Mūsu planēta sastopas ar pieaugošām vides problēmām un izaicinājumiem, kas izriet no cilvēku darbības. Lai risinātu šos jautājumus, aizvien vairāk cilvēku ievieš zaļās domāšanas un videi draudzīgu dzīvesveida principus savā ikdienas dzīvē. Šajā rakstā apskatīsim, kas ir zaļā domāšana un kā tas saistās ar videi draudzīgu dzīvesveidu, kā arī sniegsim padomus par to, kā ikviens no mums var pozitīvi ietekmēt apkārtējo vidi.
foto: Adobe Stock
Kas ir zaļā domāšana?
Zaļā domāšana ir pieeja, kas veicina ilgtspējīgu un videi draudzīgu attieksmi pret dzīvi un ikdienas paradumiem. Tā ir attieksme, kurā cilvēki apzināti izvēlas veikt darbības, kas mazina negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi. Zaļā domāšana ietver vairākas pieejas, tostarp:
Enerģijas un ūdens taupīšana:
Zaļā domāšana ietver enerģijas efektivitātes uzlabošanu mājās un darbavietā, izmantojot energoefektīvas iekārtas un veicot ieguldījumus atjaunojamās enerģijas avotos, kā piemēram saules kolektoru uzstādīšana, kas var prasīt zināmus ieguldījumus. Tas arī ietver ūdens taupīšanu, izvairoties no pārmērīga ūdens patēriņa un pielāgojot dzīvesveidu, lai mazinātu ūdens resursu izmantošanu.
Atkritumu samazināšana un pārstrāde:
Zaļā domāšana ietver tādu lēmumu pieņemšanu, kas veicina atkritumu samazināšanu, pārstrādi un otrreizējo izmantošanu. Cilvēki, kuriem rūp vide, cenšas minimizēt vienreizlietojamo produktu izmantošanu un izvēlas produktus, kas var tikt izmantoti atkārtoti vai pārstrādāti.
Transporta optimizēšana:
Videi draudzīgais dzīvesveids ietver arī transporta izvēli, kas mazina siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tas var ietvert sabiedrisko transportu izmantošanu, braukšanu ar velosipēdu, pastaigas, vai pat elektromobiļu izvēli.
Iepirkšanās izvēles:
Zaļā domāšana ietver videi draudzīgu produktu un pakalpojumu iegādi. Tas nozīmē atbalstīt uzņēmumus un zīmolus, kuri pievērš uzmanību ilgtspējīgam ražošanas procesam un pārdošanai.
Vides izglītība:
Zaļā domāšana ietver arī izglītojošo aspektu par vides problēmām un ilgtspējīga dzīvesveida priekšrocībām. Izglītot sevi un citus par šiem jautājumiem ir svarīga daļa no zaļās domāšanas.
Zaļā domāšana un videi draudzīgs dzīvesveids ir var ietekmēt vides problēmas, ar kurām saskaras mūsu planēta. Katrs no mums var sniegt savu ieguldījumu, ieviešot šos principus ikdienas dzīvē. Tas ne tikai mazina negatīvo ietekmi uz vidi, bet arī var uzlabot jūsu dzīves kvalitāti ilgtermiņā.
Zaļā domāšana un videi draudzīgs dzīvesveids ir var ietekmēt vides problēmas, ar kurām saskaras mūsu planēta. Katrs no mums var sniegt savu ieguldījumu, ieviešot šos principus ikdienas dzīvē. Tas ne tikai mazina negatīvo ietekmi uz vidi, bet arī var uzlabot jūsu dzīves kvalitāti ilgtermiņā.
Ieviešot zaļās domāšanas principus, jūs palīdzēsiet aizsargāt dabu, samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un veidot ilgtspējīgāku nākotni ne tikai sev pašiem, bet arī nākamajām paaudzēm. Izvēlieties būt daļa no šīs zaļās domāšanas kustības, un jūs varēsiet baudīt videi draudzīgu dzīvesveidu, kas labvēlīgi ietekmē visu pasauli.
Globālā sasilšana
Paradumu maiņa
Globālā sasilšana
Paradumu maiņa
Ceļvedis klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanai
Biedrība "Zaļā Brīvība" piedāvā ceļveri saudzīgākam dzīves veidam:
Šī informācija ir pirmais solis sava oglekļa pēdas nospieduma mazināšanas ceļojumā. Nākamais solis, lai iegūtu konkrētus un personīgi piemērotus ieteikumus par oglekļa pēdas nospieduma mazināšanu, prasa nedaudz vairāk paša veiktu aprēķinu un izpētes, un šim nolūkam ceļvedī sniedzam dažus norādījumus un padomus, ar ko sākt.
Iedzīvotājiem ir svarīga loma, lai mēs kā sabiedrība varam sasniegt 1,5 °C mērķi. Līdz ar to, klimata ceļvedī parādām tās būtiskās izmaiņas, ko varam īstenot gan kā sabiedrība kopumā, gan katrs atsevišķi.
Svarīgi ir tas, ka ikviens no mums jau šobrīd var uzsākt vai turpināt savu ceļojumu uz 1,5 °C mērķim atbilstošu dzīvesveidu ar zemu oglekļa pēdas nospiedumu.
Klimata ceļvedis ir pieejams latviešu valodā te un būs pieejams angļu valodā janvārī.
Lai aizraujoša lasīšana un sava dzīvesveida pielāgošana 1,5 °C mērķim!
Vairāk informācijas Biedrības "Zaļā Brīvība" mājas lapā!
Iedzīvotājiem ir svarīga loma, lai mēs kā sabiedrība varam sasniegt 1,5 °C mērķi. Līdz ar to, klimata ceļvedī parādām tās būtiskās izmaiņas, ko varam īstenot gan kā sabiedrība kopumā, gan katrs atsevišķi.
Svarīgi ir tas, ka ikviens no mums jau šobrīd var uzsākt vai turpināt savu ceļojumu uz 1,5 °C mērķim atbilstošu dzīvesveidu ar zemu oglekļa pēdas nospiedumu.
Klimata ceļvedis ir pieejams latviešu valodā te un būs pieejams angļu valodā janvārī.
Lai aizraujoša lasīšana un sava dzīvesveida pielāgošana 1,5 °C mērķim!
Vairāk informācijas Biedrības "Zaļā Brīvība" mājas lapā!
LAPAS zināšanu platforma piedāvā
LAPAS zināšanu platforma ir iespēja padziļināti izzināt jautājumus, kas saistīti ar LAPAS darbības tēmām. Šobrīd platformā pieejami trīs mācību kursi:
attīstības sadarbība,
humānā palīdzība,
kopienu noturība.
Piekļuve kursiem ir bez maksas.
Pateicamies mūsu partneriem un domubiedriem, kas veltījuši savu laiku un zināšanas, kursu izveides procesā!
Zināšanu platforma tapusi ar Ārlietu ministrijas un EEZ un Norvēģijas grantu programmas “Aktīvo iedzīvotāju fonds” finansiālu atbalstu.
Lasīt te
Excepteur sint occaecat cupidatat non proident
Ut enim ad minim veniam, quis nostrud exercitation ullamco laboris nisi ut aliquip ex ea commodo consequat.
Sagatavošanā
Excepteur sint occaecat cupidatat non proident, sunt in culpa qui officia deserunt mollit anim id est laborum.
Sagatavošanā
Lorem ipsum dolor sit amet, consectetur adipiscing elit, sed do eiusmod tempor incididunt ut labore et dolore magna aliqua.
Mākslīgais intelekts ne drauds, bet sabiedrotais
“Kā skolotājam veiksmīgi izmantot MI”
“Kā palīdzēt skolēniem domāt mākslīgā intelekta laikmetā?”
Uzsākts digitālo pēcpusdienu cikls (“Canva izmantošana mācību procesā” semināra ietaksts)
2026. gada 19. martā tiešsaistē norisinājās pirmā digitālā pēcpusdiena, kurā piedalījās ap 500 izglītības nozarē strādājošie no visas Latvijas.
Digitālās pēcpusdienas mērķis ir stiprināt pedagogu digitālo kompetenci un veicināt jēgpilnu tehnoloģiju izmantošanu izglītībā.
Semināra tēma bija “Canva izmantošana mācību procesā”, un tās laikā tika aplūkoti būtiskākie jautājumi - reģistrēšanās platformā, izglītības iestādes organizācijas izveide, kā arī efektīva Canva izmantošana mācību procesā. Tika uzsvērts, ka pedagogiem un skolēniem pieejama bezmaksas Pro versija, kurā ir plašas iespējas veidot prezentācijas, plakātus, tīmekļa vietnes un citus mācību materiālus, vienlaikus veicinot skolēnu radošumu un iesaisti. Semināra ieraksts
Seminārs guva augstu dalībnieku novērtējumu, apliecinot tā praktisko nozīmi pedagogu ikdienas darbā. Dalībnieki īpaši novērtēja nodarbības praktisko ievirzi un koncentrēto saturu:
“Mazā laika brīdī daudz informācijas un iespējas, kuras pašam iepazīt, izvērtēt un izmantot.”
“Ļoti labi, ka praktiski parāda visas labākās darbības!”
“Īsi, saprotami un konkrēti skaidroti soļi un iespējas.”
“Mazā laika brīdī daudz informācijas un iespējas, kuras pašam iepazīt, izvērtēt un izmantot.”
“Ļoti labi, ka praktiski parāda visas labākās darbības!”
“Īsi, saprotami un konkrēti skaidroti soļi un iespējas.”
Tāpat tika novērtēts Canva potenciāls izglītībā un tās iespējas ietaupīt laiku mācību materiālu sagatavošanā:
“Redzu milzīgo iespēju skaitu.”
“Tas, kā skolotāji var izmantot Canva savā darbā, ietaupot laiku un palielinot skolēnu iesaisti.”
“Redzu milzīgo iespēju skaitu.”
“Tas, kā skolotāji var izmantot Canva savā darbā, ietaupot laiku un palielinot skolēnu iesaisti.”
Dalībnieki atzina, ka nodarbība palīdzējusi atklāt arī jaunas funkcijas un darba paņēmienus, tostarp mākslīgā intelekta izmantošanu:
“Uzzināju daudz sīkumu, kas atvieglo ikdienas darbu ar Canva.”
“Vērtīgs jaunums bija, kā var strādāt Canva ar mākslīgo intelektu.”
“Uzzināju daudz sīkumu, kas atvieglo ikdienas darbu ar Canva.”
“Vērtīgs jaunums bija, kā var strādāt Canva ar mākslīgo intelektu.”
Digitālās pēcpusdienas paredzēts organizēt regulāri - reizi mēnesī, lai sistemātiski atbalstītu pedagogus un stiprinātu viņu digitālo kompetenci. Šī iniciatīva ir kā praktisks atbalsta mehānisms izglītības nozares profesionāļiem, veicinot jēgpilnu tehnoloģiju izmantošanu mācību procesā.
Pieejams ieraksts no vebināra “Mākslīgais intelekts mācību stundu sagatavošanā”
“IKT rīki mācību procesam un produktivitātei”
Skolotājiem pieejams tiešsaistes kurss par izglītībā noderīgām mākslīgā intelekta kompetencēm
Kurss ir brīvi pieejams tīmekļvietnē unesco.lv, kur pedagogi to var apgūt patstāvīgi sev ērtā laikā, vietā un tempā. Tas sastāv no piecām īsām video lekcijām, no kurām katra skaidro vienu konkrētu MI kompetenci, un no metodiskajiem materiāliem, kas palīdz skolotājiem padziļināt izpratni un rast idejas, kā šīs tēmas izmantot savā ikdienas darbā. Saturs ir veidots tā, lai būtu noderīgs jebkura mācību priekšmeta skolotājam un rosinātu domāt ne tikai par MI izmantošanas iespējām, bet arī par kritisku attieksmi, vērtībām un sabiedrības nākotni tehnoloģiju laikmetā. Tiešsaistes kurss ir pieejams arī Skolo.lv digitālajās skolotāju istabās.
Uzticies, bet pārbaudi – ieteikumi mākslīgā intelekta rīku lietotājiem
Klajā nāk pirmās vadlīnijas mākslīgā intelekta izmantošanai skolās
Latvijas Drošāka interneta centrs Drossinternets.lv ir radījis "Vadlīnijas MI izmantošanai pamatizglītībā un vidējā izglītībā", mudinot ieviest vienotu pieeju mākslīgā intelekta (MI) izmantošanā izglītībā. Šīs ir pirmās MI vadlīnijas, kas paredzētas vidējās izglītības iestādēm.
Vadlīniju mērķis ir sekmēt kritiskās domāšanas un mākslīgā intelekta pratības pilnveidi visiem izglītības procesā iesaistītajiem - skolēniem, skolotājiem un vecākiem, MI rīku jēgpilnu izmantošanu izglītībā, kā arī palīdzēt novērst ētiskas, juridiskas un akadēmiskā godīguma problēmas.
Vadlīnijās raksturoti MI izmantošanas principi izglītībā, skolēnu un skolotāju MI pratība, sniegti izmantošanas ieteikumi, kā arī skolēnu, skolotāju, izglītības iestāžu, vecāku pienākumi un atbildība.
LIT mazās universitātes ietvaros novadīti RTU kursi par mākslīgo intelektu
RTU pētniece Evija Mirķe izsaka pateicību par iespēju strādāt ar LIT pedagogu grupu un piedāvā apkopotu informāciju par mākslīgā intelekta izmantošanas iespējām un draudiem.
MĀKSLĪGAIS INTELEKTS