KRITISKĀ DOMĀŠANA
Apkopojot kritiskās domāšanas jēdzienu, kas sastāv no personības iezīmēm, domāšanas procesa un rezultātiem, atklājas vairākas būtiskas lietas.
Pirmkārt, kritiskās domāšanas jēdziens bija, ir un, visticamāk, arī turpmāk tiks vienmēr pastāvīgi atklāts no jauna atkarībā no laika un dažādiem kontekstiem. Katrā laika posmā, konkrētā kontekstā, kultūrā, tradīcijā vai valdošajā ideoloģijā būs mēģinājumi to pārdomāt, atspoguļot un atklāt jaunus aspektus<...> .
Otrkārt, kritiskās domāšanas definīciju nosaka un vienmēr noteiks zinātniskās attieksmes un pētniecības pieejas. <...>.
Treškārt, kritiskās domāšanas būtība paliek nemainīga - tā ir vēlme saprast, kas ir pareizi un kas nav pareizi, un izzināt patiesību vai vismaz tiekties uz izziņu, neraugoties uz atšķirīgiem priekšstatiem par patiesību un tās izpētes veidiem. <...>.
Ceturtkārt, kritiskā domāšana nav fenomens pats par sevi - tā kalpo indivīda, starppersonu attiecību un sabiedrības pilnveidošanai. Atklāts paliek tikai jautājums par šo trīs līmeņu izpausmēm un līdzsvaru – kas, kur un kādos apstākļos ieņem vadošo lomu, kas nav redzams vai kā trūkst, kāda ir vajadzība un kā tā tiek apmierināta.
Piektkārt, kritiskās domāšanas definīcijas nepieciešamība ir redzama dažādos vēsturiskos periodos. Šonepieciešamību diktē konkrētais laiks, konteksts un nepieciešamība komunicēt, vienoties un koordinēt rīcību.