Uldis Heidingers, Sandis Breiers un Elizabete Ķepale, Rīgas Valsts tehnikuma pasniedzēji, prezentējot profesionālo priekšmetu izpratni veidojoša un elastīga mācību satura pieeju, iepazīstināja ar GoErudio izmantošanu mācību procesā. Tās pamatā ir doma, ka termina vai definīcijas zināšana vēl nenozīmē jēdziena izpratni. Audzēknim jāspēj sasaistīt jauno ar jau zināmo, izskaidrot, kāpēc un kā tas darbojas, un izmantot iegūto izpratni citās situācijās. GoErudio platformā šo procesu atbalsta jēdzienu modeļi, vizuālas asociācijas, audzēkņu pašu veidots saturs un pedagogu vai nozares ekspertu atgriezeniskā saite. Mākslīgais intelekts šajā procesā tiek izmantots kā palīgs radīšanai, nevis kā eksperts.

Dr. Juris Binde, LMT prezidents, runājot par izglītības vērtību tehnoloģiju laikmetā, akcentēja saikni starp viena jaunieša interesi, viņa prasmēm un profesijas izvēli un visas valsts konkurētspēju. Straujā tehnoloģiju attīstība nevis samazina, bet palielina izglītības nozīmi – mainās darba tirgum nepieciešamās prasmes, savukārt uzņēmumu attīstību arvien vairāk ierobežo kvalificētu darbinieku trūkums. Latvijas izaicinājums ir digitālo un STEM prasmju attīstība un cilvēku sagatavošana darba dzīvei, kurā būs jāmācās nepārtraukti. Konkurētspējīgs nākotnē būs cilvēks, kurš prot mācīties, pielāgoties un radīt vērtību.

Loreta Juškaite, RTU lektore un VIAA valsts metodiķe, prezentācijā par STEM izglītības pēctecību uzsvēra, ka konkurētspējīgu STEM cilvēkkapitālu nevar izveidot tikai augstskolā – ceļš sākas jau skolā un turpinās profesionālajā izglītībā, augstskolā un darba tirgū. Ja kādā no izglītības posmiem nav pietiekami nostiprinātas pamata zināšanas un prasmes, grūtības tiek pārnestas uz nākamo posmu. Tādēļ nepieciešama nepārtraukta STEM izglītības trajektorija, diagnostika pārejas punktos, mērķtiecīgs atbalsts un ciešāka skolu, profesionālās izglītības iestāžu, augstskolu un uzņēmumu sadarbība.

Jānis Ošlejs, uzņēmējs un ekonomists, pievērsās domāšanas prasmju nozīmei mākslīgā intelekta laikmetā. MI kļūst arvien spēcīgāks informācijas apstrādē, loģikā un analīzē, tādēļ cilvēka priekšrocība arvien vairāk būs zinātkāre, radošums, iztēle, emocionālā inteliģence un spēja saskatīt lietu būtību. Profesionālajā izglītībā līdzās pamatzināšanām nepieciešams apzināti trenēt radošo domāšanu un spēju zināšanas izmantot jaunās situācijās. Savukārt profesionālās izglītības īpašā priekšrocība MI laikmetā ir praktiskā pieredze – darbs ar reālām iekārtām, materiāliem, procesiem un cilvēkiem.

Romāns Vitkovskis, LIF valdes loceklis, prezentācijā par MI iesaisti modeļu un jēdzienu datubāzes veidošanā pievērsās mācību satura salāgošanai un tam, kā cilvēks apgūst jaunus jēdzienus. Jaunās zināšanas veidojas, sasaistot tās ar jau iepriekš zināmo, tādēļ būtiska ir gan vertikālā pēctecība starp dažādiem izglītības līmeņiem, gan horizontālā salāgošana starp mācību priekšmetiem. Mākslīgais intelekts var palīdzēt meklēt piemērotas analoģijas un modeļus, kā arī veidot jēdzienu apguves secību, taču skaidrojumam jābalstās audzēknim jau pazīstamos jēdzienos.

Konferences kopējais vēstījums – Latvijas konkurētspēju veidos cilvēki, kuri spēj zināšanas pārvērst izpratnē, izpratni – praktiskā rīcībā, bet tehnoloģiju sniegtās iespējas – jaunos risinājumos.

Paldies par kopā pavadīto laiku, pieredzi un idejām! Konferencē dzirdētais rosinās turpināt sadarbību un veicinās praktisku risinājumu profesionālās izglītības attīstībai Latvijā.