No zaļās domāšanas līdz profesionālai rīcībai – Eiropas Ilgtspējīgas attīstības nedēļa Latgales Industriālajā tehnikumā
Eiropas
Ilgtspējīgas attīstības nedēļa Latgales Industriālajā tehnikumā šogad bija
iespēja ne tikai runāt par ilgtspējīgu attīstību, bet arī kopīgi meklēt
atbildes uz jautājumu – kā zaļo
domāšanu pārvērst praktiskā rīcībā savā profesijā?
Informācija Valsts kancelejas mājaslapā
29. septembrī tehnikumā notika Ekopadomes organizētais pasākums „Pārmaiņu arhitekti: izglītība ilgtspējīgai nākotnei 2026”. Tā mērķis bija rosināt jauniešus un pedagogus paraudzīties uz enerģijas izmantošanu, resursu taupīšanu un ilgtspējīgu rīcību nevis kā uz atsevišķu teorētisku tēmu, bet kā uz būtisku profesionālās darbības sastāvdaļu.
Pasākumu ievadīja Tehnikuma direktores Ināras Ostrovskas uzruna par mūsu izvēlēm ikdienā, kas virza uz kopīgo labklājību. Turpinājumā Daugavpils Universitātes UNESCO katedras pētnieces zinātniskā asistente Anete Šenfelde stāstīja par ilgtspējību Latvijā un pasaulē. Savukārt pieredzē par zaļo domāšanu un ilgtspējīgu rīcību Vācijā dalījās RWTH Aachen University Elektrotehnikas bakalaura students Jānis Drelings.
Runātāji parādīja, ka ilgtspējība nav tikai lieli globāli mērķi. Tā sākas ar ļoti konkrētām izvēlēm ikdienā. Piemēram, Vācijas īres līgumos var būt noteikumi par resursu taupīgu izmantošanu – par apkures regulēšanu, radiatoru neaizsegšanu, koplietošanas sadzīves tehnikas izmantošanu, atkritumu šķirošanu un pat ierobežojumiem, kas saistīti ar elektrotransportlīdzekļu uzlādi.
Šādi piemēri jauniešiem ļauj ieraudzīt, ka ilgtspējīga rīcība nav tikai teorija – tā var būt daļa no ikdienas paradumiem un arī profesionālās kultūras. Īpaša uzmanība tika pievērsta atkritumu šķirošanai. Tā nav tikai atkritumu sadalīšana dažādos konteineros. Šķirošana ļauj atkārtoti izmantot stiklu, metālu, papīru un bioatkritumus kā vērtīgas izejvielas, vienlaikus taupot dabas resursus, ūdeni un enerģiju.
No teorijas – pie profesionālā jautājuma
Pasākuma būtiskākais uzsvars bija uz pāreju no vispārīgas sarunas par ilgtspēju uz profesionālu problēmu risināšanu.
Tehnikuma jaunieši, metodiķi, nodaļu vadītāji, vadošie pedagogi un pedagogi grupās uzsāka darbu pie enerģijas taupīšanas plāniem Būvniecības, Metālapstrādes un mašīnzinību, Siltuma, gāzes un ūdens, kā arī Arhitektūras un dizaina nodaļās.
Darba pamatā ir četri jautājumi:
Kur, kā un kāpēc rodas enerģijas zudumi? Kā savā izvēlētajā profesijā varam samazināt enerģijas patēriņu? Kas liecinās par to, ka strādājam energoefektīvi? Kā energoefektīva rīcība ietekmēs mūsu labklājību?
Šie jautājumi ir nozīmīgi tieši profesionālās izglītības kontekstā, jo katrai profesijai ir sava ietekme uz resursu izmantošanu.
Būvniecībā tas nozīmē domāt par ēku siltumefektivitāti un materiālu izvēli. Metālapstrādē un mašīnzinībās – par iekārtu, tehnoloģiju un transporta energoefektivitāti. Siltuma, gāzes un ūdens jomā – par sistēmu darbību, zudumiem un resursu izmantošanu. Savukārt arhitektūras un dizaina jomā – par to, kā jau projektēšanas procesā radīt risinājumus, kas ir funkcionāli, ilgtspējīgi un cilvēkam piemēroti.
Ilgtspējīga attīstība nozīmē arī spēju uzdot sarežģītus jautājumus
Pasākumā tika pievērsta arī tehnoloģiju ētikai – jautājumam par to, kā tehnoloģiju izstrāde, ražošana, lietošana un utilizācija ietekmē cilvēku un vidi. Tas ir būtisks aspekts profesionālajā izglītībā. Jaunajam speciālistam nepietiek tikai zināt, kā kaut ko izdarīt. Arvien svarīgāk ir saprast arī:
- kāpēc konkrētais risinājums tiek izvēlēts;
- kādi resursi tā īstenošanai nepieciešami;
- kādas var būt tā sekas;
- vai iespējams izmantot resursus efektīvāk;
- kā tehnoloģiskais risinājums ietekmē cilvēku un vidi.
Tieši šāda pieeja palīdz veidot profesionāli, kurš ne tikai izpilda uzdevumu, bet arī spēj izvērtēt sava darba ietekmi un meklēt labākus risinājumus.
Pārmaiņas sākas ar profesionāli
Pasākuma noslēgumā jaunieši un pedagogi prezentēja grupu darba rezultātus un vienojās par turpmāko darbu. Šī tikšanās nav noslēgums, bet gan sākums procesam, kas turpināsies visa mācību gada laikā.
Mērķis ir kopīgi meklēt reālus risinājumus, kas ļautu samazināt enerģijas un citu resursu patēriņu, vienlaikus nezaudējot cilvēkam nepieciešamo komfortu, kvalitāti un produktivitāti.
Tādēļ „Pārmaiņu arhitekti” nav tikai pasākuma nosaukums. Tas ir aicinājums jauniešiem jau šodien domāt par to, kādu profesionālo vidi un pasauli viņi veidos rīt.
Jo ilgtspējīga attīstība sākas ne tikai ar lieliem lēmumiem. Tā sākas ar katra cilvēka profesionālo izvēli: Ko es savā profesijā varu darīt citādi? Kā es varu izmantot mazāk resursu? Kā es varu radīt risinājumu, kas ir labāks gan cilvēkam, gan videi?
Tieši šādi jautājumi palīdz zaļo domāšanu pārvērst profesionālā kompetencē – no mācīšanās uz rīcību, no idejas uz risinājumu, no šodienas izvēles uz ilgtspējīgāku nākotni.