

Olga Darya Verasen ir Amerikas Psiholoģijas asociācijas asociētais biedrs, koučinga instruktors, izglītības programmu autore. Olga ir apkopojusi laimīgos ieradumus, balstoties uz savu pieredzi. Laiki mainās, bet ieradumi paliek, tie ir veidojušies ilgākā vai īsākā laika periodā un kļuvuši par neatņemamu dzīves un izglītības sastāvdaļu.
1.attēls. Septiņi laimīgie ieradumi
LAPAS zināšanu platforma ir iespēja padziļināti izzināt jautājumus, kas saistīti ar LAPAS darbības tēmām. Šobrīd platformā pieejami trīs mācību kursi:
Piekļuve kursiem ir bez maksas.
Pateicamies mūsu partneriem un domubiedriem, kas veltījuši savu laiku un zināšanas, kursu izveides procesā!
Zināšanu platforma tapusi ar Ārlietu ministrijas un EEZ un Norvēģijas grantu programmas “Aktīvo iedzīvotāju fonds” finansiālu atbalstu.
2025. gada 26. martā norisinājās vebinārs “IKT rīki mācību procesam un produktivitātei”, ko vadīja eTwinning vēstnese un pedagogs Anna Beļska. Vebinārs pulcēja plašu skolotāju auditoriju no dažādām Latvijas izglītības iestādēm, piedāvājot daudzpusīgu ieskatu rīkos, kas palīdz modernizēt un uzlabot mācību procesu.
Apkopojot kritiskās domāšanas jēdzienu, kas sastāv no personības iezīmēm, domāšanas procesa un rezultātiem, atklājas vairākas būtiskas lietas.
Pirmkārt, kritiskās domāšanas jēdziens bija, ir un, visticamāk, arī turpmāk tiks vienmēr pastāvīgi atklāts no jauna atkarībā no laika un dažādiem kontekstiem. Katrā laika posmā, konkrētā kontekstā, kultūrā, tradīcijā vai valdošajā ideoloģijā būs mēģinājumi to pārdomāt, atspoguļot un atklāt jaunus aspektus<...> .
Otrkārt, kritiskās domāšanas definīciju nosaka un vienmēr noteiks zinātniskās attieksmes un pētniecības pieejas. <...>.
Treškārt, kritiskās domāšanas būtība paliek nemainīga - tā ir vēlme saprast, kas ir pareizi un kas nav pareizi, un izzināt patiesību vai vismaz tiekties uz izziņu, neraugoties uz atšķirīgiem priekšstatiem par patiesību un tās izpētes veidiem. <...>.
Ceturtkārt, kritiskā domāšana nav fenomens pats par sevi - tā kalpo indivīda, starppersonu attiecību un sabiedrības pilnveidošanai. Atklāts paliek tikai jautājums par šo trīs līmeņu izpausmēm un līdzsvaru – kas, kur un kādos apstākļos ieņem vadošo lomu, kas nav redzams vai kā trūkst, kāda ir vajadzība un kā tā tiek apmierināta.
Piektkārt, kritiskās domāšanas definīcijas nepieciešamība ir redzama dažādos vēsturiskos periodos. Šonepieciešamību diktē konkrētais laiks, konteksts un nepieciešamība komunicēt, vienoties un koordinēt rīcību.
Biedrība "Zaļā Brīvība" piedāvā ceļveri saudzīgākam dzīves veidam:
Šī informācija ir pirmais solis sava oglekļa pēdas nospieduma mazināšanas ceļojumā. Nākamais solis, lai iegūtu konkrētus un personīgi piemērotus ieteikumus par oglekļa pēdas nospieduma mazināšanu, prasa nedaudz vairāk paša veiktu aprēķinu un izpētes, un šim nolūkam ceļvedī sniedzam dažus norādījumus un padomus, ar ko sākt.
Iedzīvotājiem ir svarīga loma, lai mēs kā sabiedrība varam sasniegt 1,5 °C mērķi. Līdz ar to, klimata ceļvedī parādām tās būtiskās izmaiņas, ko varam īstenot gan kā sabiedrība kopumā, gan katrs atsevišķi.
Svarīgi ir tas, ka ikviens no mums jau šobrīd var uzsākt vai turpināt savu ceļojumu uz 1,5 °C mērķim atbilstošu dzīvesveidu ar zemu oglekļa pēdas nospiedumu.
Klimata ceļvedis ir pieejams latviešu valodā te un būs pieejams angļu valodā janvārī.
Lai aizraujoša lasīšana un sava dzīvesveida pielāgošana 1,5 °C mērķim!
Vairāk informācijas Biedrības "Zaļā Brīvība" mājas lapā!
Latvijas Nacionālajā terminoloģijas portālā Termini.gov.lv, kurā ir iespēja brīvpieejā meklēt un iegūt informāciju par terminiem un to atveidi citās valodās, ir radīta jauna kolekcija “Izglītības terminu skaidrojošo tiešsaistes vārdnīca” ar 3000 šķirkļiem ar terminu skaidrojumiem un tulkojumiem angļu, vācu, franču un krievu valodā. Portāla Termini.gov.lv darbību tehniski nodrošina Kultūras informācijas sistēmu centrs, un tas izveidots projekta “Mašīntulkošana” ietvaros ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu un sadarbībā ar sabiedrību “Tilde”, Valsts valodas centru, Latviešu valodas aģentūru un Latvijas Zinātņu akadēmiju.
Jauno kolekciju izstrādājis autoru kolektīvs, ko veido pētnieku grupa no Liepājas Universitātes, Latvijas Universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes profesores Diānas Laivenieces vadībā pēc Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtījuma ESF projektā “Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveide” (2021–2023). Vārdnīcas terminu atlases pamatā ir nozares jēdzieniskās sistēmas aptvērums četros blokos: izglītības politika un vadība jeb institucionālais aspekts, izglītības aktori jeb personības aspekts, izglītības zinātne jeb akadēmiskais aspekts, pedagoģija jeb izglītības prakses aspekts. Šķirkļiem var būt pievienoti lietojuma piemēri, izmantotie avoti un norādes par saistību ar citiem terminiem. Vārdnīcas izstrādes laikā autoru kolektīvs sadarbojies un konsultējies ar IZM ekspertiem un Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Terminoloģijas komisiju.
EUROPE DIRECT Dienvidlatgale centrs, Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā, Daugavpils valstspilsētas un Augšdaugavas novada pašvaldības Izglītības pārvaldes 27.augustā Daugavpils Vienības namā aicināja izglītības nozares darbiniekus uz konferenci “Efektīvas, kvalitatīvas un demokrātiskas izglītības organizācija un vadība: skola skolotājiem”.
Autori: Elīna
Kārkluvalka
(LSM.lv dzīvesstila
redaktore)
Par digitālo ierīču ietekmi joprojām ir daudz nezināmā, tomēr dažas skaidras atbildes zinātnieki ir raduši. Piemēram, 31 gadu ilgā pētījumā secināts, ka mūsdienu bērni darbojas ievērojami ātrāk, taču kļūdaināk. Tāpat no vairākiem pētījumiem pēdējā gada laikā izriet, ka, lasot no papīra un rakstot uz papīra, mēs uztveram informāciju un koncentrējamies krietni labāk, nekā darot to pašu ekrānā. Laikmetus pārslēgt nav iespējams, taču joprojām ir vērts lasīt un rakstīt uz papīra, sarunā ar LSM.lv uzsvēra Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes profesors, Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs Jurģis Šķilters.