
Metodiskie materiāli par ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanas iespējām
4. novembrī Latgales Industriālajā tehnikumā notika Daugavpils Universitātes organizētais seminārs “Ilgtspējas izaicinājumi: no problēmas līdz risinājumam”, kas tika īstenots Eiropas Savienības projekta OPEN EU (www.openeu.eu) ietvaros. Semināra mērķis bija veicināt izpratni par ilgtspējīgas attīstības nozīmi un rosināt diskusijas par praktiskiem risinājumiem, kā ilgtspējas principus integrēt izglītībā, uzņēmējdarbībā un sabiedrībā kopumā.
Seminārā ar savu pieredzi dalījās Biedrības “Latvijas Platforma attīstības sadarbībai” (LAPAS) izglītības un ilgtspējas vadītāja Paula Anškena. Viņa uzsvēra, cik būtiski ir veidot sabiedrību, kas apzinās globālo savstarpējo saikni un ir gatava rīkoties, lai samazinātu nevienlīdzību un veicinātu ilgtspējīgu attīstību gan vietējā, gan starptautiskā līmenī.
Semināra noslēgumā uzstājās UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Izglītības sektora vadītāja Ilze Dalbiņa-Sarma, kura akcentēja UNESCO lomu un piedāvātās iespējas izglītības ilgtspējīgai attīstībai. Viņa uzsvēra, ka šādi pasākumi, kuros satiekas pedagogi, augstskolu docētāji, studenti, uzņēmēji un nevalstisko organizāciju pārstāvji, ir ārkārtīgi vērtīgi. Tie ne tikai veicina savstarpēju domu apmaiņu, bet arī iedvesmo jauniem risinājumiem un sadarbības formām, kas palīdz tuvoties ilgtspējīgas attīstības mērķiem.
Seminārs apliecināja, ka Latgales reģionā ir spēcīgs potenciāls ilgtspējīgas sabiedrības attīstībā, un kopīga rīcība, zināšanu apmaiņa un aktīva līdzdalība ir ceļš uz zaļāku, gudrāku un iekļaujošāku nākotni.
Publicēts statistikas pārskats par 2024./2025. mācību gada centralizēto eksāmenu rezultātiem
Klajā nāk pirmās vadlīnijas mākslīgā intelekta izmantošanai skolās
Latvijas Drošāka interneta centrs Drossinternets.lv ir radījis "Vadlīnijas MI izmantošanai pamatizglītībā un vidējā izglītībā", mudinot ieviest vienotu pieeju mākslīgā intelekta (MI) izmantošanā izglītībā. Šīs ir pirmās MI vadlīnijas, kas paredzētas vidējās izglītības iestādēm.
Vadlīniju mērķis ir sekmēt kritiskās domāšanas un mākslīgā intelekta pratības pilnveidi visiem izglītības procesā iesaistītajiem - skolēniem, skolotājiem un vecākiem, MI rīku jēgpilnu izmantošanu izglītībā, kā arī palīdzēt novērst ētiskas, juridiskas un akadēmiskā godīguma problēmas.
Vadlīnijās raksturoti MI izmantošanas principi izglītībā, skolēnu un skolotāju MI pratība, sniegti izmantošanas ieteikumi, kā arī skolēnu, skolotāju, izglītības iestāžu, vecāku pienākumi un atbildība.
eTwinning piedāvā vebināru ierakstus skolotājiem
Jaunājie ieraksti:
Vada: Anna Beļska ir ilggadēja eTwinning vēstniece un J.Pilsudska Daugavpils valsts poļu ģimnāzijas angļu valodas skolotāja
Vada: Ilze Šmate, ilggadēja eTwinning vēstniece un Pāles pamatskolas direktore.
Mājaslapā var atrast dažādas idejas mācību procesa dažādošanai.
Plašāka informācijaMācību materiāli vidusskolai par sociālo uzņēmējdarbību
Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija kopā ar Zemgales plānošanas reģionu un Bērnu sociālās un finanšu izglītības biedrību ir izveidojusi mācību un metodiskos materiālus pedagogiem par sociālo uzņēmējdarbību.
Mācību līdzekļu komplekts paredzēts vidusskolas sociālo zinātņu I, sociālo zinātņu II, sociālo zinību un vēstures, uzņēmējdarbības pamatu skolotājiem, kā arī skolēnu sociālās uzņēmējdarbības projektu un pulciņu vadītājiem.
LIT mazās universitātes ietvaros novadīti RTU kursi par mākslīgo intelektu
Septiņi laimīgie ieradumi kā atbalsta instruments vieglākam izglītības procesam
Olga Darya Verasen ir Amerikas Psiholoģijas asociācijas asociētais biedrs, koučinga instruktors, izglītības programmu autore. Olga ir apkopojusi laimīgos ieradumus, balstoties uz savu pieredzi. Laiki mainās, bet ieradumi paliek, tie ir veidojušies ilgākā vai īsākā laika periodā un kļuvuši par neatņemamu dzīves un izglītības sastāvdaļu.

1.attēls. Septiņi laimīgie ieradumi

LAPAS zināšanu platforma piedāvā
LAPAS zināšanu platforma ir iespēja padziļināti izzināt jautājumus, kas saistīti ar LAPAS darbības tēmām. Šobrīd platformā pieejami trīs mācību kursi:
- attīstības sadarbība,
- humānā palīdzība,
- kopienu noturība.
Piekļuve kursiem ir bez maksas.
Pateicamies mūsu partneriem un domubiedriem, kas veltījuši savu laiku un zināšanas, kursu izveides procesā!
Zināšanu platforma tapusi ar Ārlietu ministrijas un EEZ un Norvēģijas grantu programmas “Aktīvo iedzīvotāju fonds” finansiālu atbalstu.
Pieejami materiāli un video no vebināra par dažādiem IKT rīkiem
2025. gada 26. martā norisinājās vebinārs “IKT rīki mācību procesam un produktivitātei”, ko vadīja eTwinning vēstnese un pedagogs Anna Beļska. Vebinārs pulcēja plašu skolotāju auditoriju no dažādām Latvijas izglītības iestādēm, piedāvājot daudzpusīgu ieskatu rīkos, kas palīdz modernizēt un uzlabot mācību procesu.
KRITISKĀ DOMĀŠANA
Apkopojot kritiskās domāšanas jēdzienu, kas sastāv no personības iezīmēm, domāšanas procesa un rezultātiem, atklājas vairākas būtiskas lietas.
Pirmkārt, kritiskās domāšanas jēdziens bija, ir un, visticamāk, arī turpmāk tiks vienmēr pastāvīgi atklāts no jauna atkarībā no laika un dažādiem kontekstiem. Katrā laika posmā, konkrētā kontekstā, kultūrā, tradīcijā vai valdošajā ideoloģijā būs mēģinājumi to pārdomāt, atspoguļot un atklāt jaunus aspektus<...> .
Otrkārt, kritiskās domāšanas definīciju nosaka un vienmēr noteiks zinātniskās attieksmes un pētniecības pieejas. <...>.
Treškārt, kritiskās domāšanas būtība paliek nemainīga - tā ir vēlme saprast, kas ir pareizi un kas nav pareizi, un izzināt patiesību vai vismaz tiekties uz izziņu, neraugoties uz atšķirīgiem priekšstatiem par patiesību un tās izpētes veidiem. <...>.
Ceturtkārt, kritiskā domāšana nav fenomens pats par sevi - tā kalpo indivīda, starppersonu attiecību un sabiedrības pilnveidošanai. Atklāts paliek tikai jautājums par šo trīs līmeņu izpausmēm un līdzsvaru – kas, kur un kādos apstākļos ieņem vadošo lomu, kas nav redzams vai kā trūkst, kāda ir vajadzība un kā tā tiek apmierināta.
Piektkārt, kritiskās domāšanas definīcijas nepieciešamība ir redzama dažādos vēsturiskos periodos. Šonepieciešamību diktē konkrētais laiks, konteksts un nepieciešamība komunicēt, vienoties un koordinēt rīcību.
Ceļvedis klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanai
Biedrība "Zaļā Brīvība" piedāvā ceļveri saudzīgākam dzīves veidam:
Šī informācija ir pirmais solis sava oglekļa pēdas nospieduma mazināšanas ceļojumā. Nākamais solis, lai iegūtu konkrētus un personīgi piemērotus ieteikumus par oglekļa pēdas nospieduma mazināšanu, prasa nedaudz vairāk paša veiktu aprēķinu un izpētes, un šim nolūkam ceļvedī sniedzam dažus norādījumus un padomus, ar ko sākt.
Iedzīvotājiem ir svarīga loma, lai mēs kā sabiedrība varam sasniegt 1,5 °C mērķi. Līdz ar to, klimata ceļvedī parādām tās būtiskās izmaiņas, ko varam īstenot gan kā sabiedrība kopumā, gan katrs atsevišķi.
Svarīgi ir tas, ka ikviens no mums jau šobrīd var uzsākt vai turpināt savu ceļojumu uz 1,5 °C mērķim atbilstošu dzīvesveidu ar zemu oglekļa pēdas nospiedumu.
Klimata ceļvedis ir pieejams latviešu valodā te un būs pieejams angļu valodā janvārī.
Lai aizraujoša lasīšana un sava dzīvesveida pielāgošana 1,5 °C mērķim!
Vairāk informācijas Biedrības "Zaļā Brīvība" mājas lapā!
Nacionālais terminoloģijas portāls papildināts ar jaunu izglītības terminu kolekciju
Latvijas Nacionālajā terminoloģijas portālā Termini.gov.lv, kurā ir iespēja brīvpieejā meklēt un iegūt informāciju par terminiem un to atveidi citās valodās, ir radīta jauna kolekcija “Izglītības terminu skaidrojošo tiešsaistes vārdnīca” ar 3000 šķirkļiem ar terminu skaidrojumiem un tulkojumiem angļu, vācu, franču un krievu valodā. Portāla Termini.gov.lv darbību tehniski nodrošina Kultūras informācijas sistēmu centrs, un tas izveidots projekta “Mašīntulkošana” ietvaros ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu un sadarbībā ar sabiedrību “Tilde”, Valsts valodas centru, Latviešu valodas aģentūru un Latvijas Zinātņu akadēmiju.
Jauno kolekciju izstrādājis autoru kolektīvs, ko veido pētnieku grupa no Liepājas Universitātes, Latvijas Universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes profesores Diānas Laivenieces vadībā pēc Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtījuma ESF projektā “Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveide” (2021–2023). Vārdnīcas terminu atlases pamatā ir nozares jēdzieniskās sistēmas aptvērums četros blokos: izglītības politika un vadība jeb institucionālais aspekts, izglītības aktori jeb personības aspekts, izglītības zinātne jeb akadēmiskais aspekts, pedagoģija jeb izglītības prakses aspekts. Šķirkļiem var būt pievienoti lietojuma piemēri, izmantotie avoti un norādes par saistību ar citiem terminiem. Vārdnīcas izstrādes laikā autoru kolektīvs sadarbojies un konsultējies ar IZM ekspertiem un Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Terminoloģijas komisiju.
KOUČINGA RĪKU ROKASGRĀMATA
KĀ MĀCĪBU PROCESĀ VEICINĀT JAUNIEŠU PILSONISKO LĪDZDALĪBU?
Notika konference izglītības darbiniekiem “Efektīvas, kvalitatīvas un demokrātiskas izglītības organizācija un vadība: skola skolotājiem”
EUROPE DIRECT Dienvidlatgale centrs, Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā, Daugavpils valstspilsētas un Augšdaugavas novada pašvaldības Izglītības pārvaldes 27.augustā Daugavpils Vienības namā aicināja izglītības nozares darbiniekus uz konferenci “Efektīvas, kvalitatīvas un demokrātiskas izglītības organizācija un vadība: skola skolotājiem”.
Kāpēc joprojām vērts lasīt un rakstīt uz papīra? Saruna par digitālajām ierīcēm ar LU profesoru Šķilteru

Autori: Elīna
Kārkluvalka
(LSM.lv dzīvesstila
redaktore)
Par digitālo ierīču ietekmi joprojām ir daudz nezināmā, tomēr dažas skaidras atbildes zinātnieki ir raduši. Piemēram, 31 gadu ilgā pētījumā secināts, ka mūsdienu bērni darbojas ievērojami ātrāk, taču kļūdaināk. Tāpat no vairākiem pētījumiem pēdējā gada laikā izriet, ka, lasot no papīra un rakstot uz papīra, mēs uztveram informāciju un koncentrējamies krietni labāk, nekā darot to pašu ekrānā. Laikmetus pārslēgt nav iespējams, taču joprojām ir vērts lasīt un rakstīt uz papīra, sarunā ar LSM.lv uzsvēra Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes profesors, Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs Jurģis Šķilters.