Galda spēle kā izpratni un līdzdalību veicinoša metode
Phd Liene Valdmane
biedrības "Eiropas Kustība Latvijā" ģenerālsekretāre
Nost ar frontālām lekcijām! Nost ar biezām grāmatām! Gen Z paaudze (un patiesībā arī visas iepriekšējās paaudzes) mācās aktīvi iesaistoties, pieredzot, fokusējoties uz mazām satura vienībām, vēloties saņemt tūlītēju atgriezenisko saiti, kā arī redzot darbību jēgu. Un, protams, process jāpapildina ar pārsteiguma un prieka elementiem. Tāpēc izglītības vidē arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta spēliskošanas (gamification) un uz spēlēm balstītas mācīšanās pieejām. Galda spēles vairs netiek uztvertas tikai kā izklaides forma (ja paveiksim uzdevumu ātrāk, paspēlēsim spēli), bet gan kā efektīvs pedagoģisks instruments, kas aktivizē uzmanību, attīsta problēmrisināšanas prasmes, paaugstina mācību motivāciju, rada emocionāli drošu vidi un sekmē aktīvu bērnu un jauniešu līdzdalību.
Es pati veidoju un adaptēju spēles vairāk kā 20 gadus, personīgajā “pūra lādē” to ir jau ap 40. Lai kliedētu bažas un iedrošinātu pamēģināt izveidot savu pirmo vai desmito spēli, atbildēšu uz pieciem biežāk dzirdētajiem jautājumiem.
Kā skaidri noteikt – šī ir vai nav spēle?
Šis jautājums rodas, jo reizēm mēs ikvienai košākai darba lapai vai interesantākam uzdevumam gribam piedēvēt spēles nosaukumu. Man skaidrību palīdz radīt šāds dalījums:
uzdevumu lapa ar spēlei līdzīgu dizainu: krāsains, košs, interesanti fonti, izmantots karikatūru stils, avatari, uzdevums veidots ar scenāriju, ietverta lomu spēle, metamais kauliņš, izvēļu jautājumi, fiziska pārvietošanās pa darba lapu (piemēram, augšup, lejup), vairāku dalībnieku iesaiste uzdevuma veikšanā, izvēles un līmeņi u.c.;
spēles elementu izmantošana izziņas procesā: iegūst punktus, veic misiju, veido līderu tabulas, iegūst avatarus, laika ierobežojums uzdevumu veikšanai, stratēģijas un sadarbības izmantošana misijas veikšanai u.c.;
izglītojošas galda spēles: definēts un izmērāms mērķis; izmantots galda spēles mehānisms. Par galda spēļu izstrādes kritērijiem sīkāk lasiet nākamajā apakšnodaļā.
Kas ir svarīgākais spēles izveides procesā?
Izglītojošu galda spēļu izstrādē jāievēro līdzīgi soļi un kritēriji, kā ikviena mācību materiāla izstrādes procesā.
1.Izplānojam galda spēles mācību rezultātu(-us):
kādu(-us) mācību rezultātu(-us) skolēni gūs no šīs aktivitātes?
kādas darbības, notikumus skolēni piedzīvos spēlē?
ar kādu mācību saturu šī spēle ir saistīta?
Šajā posmā svarīgi pārliecināties, ka mācīšanās mērķis ir spēles pamatā, veido to, nevis tiek piesaukts netieši, ir saistāms pastarpināti.
2.Izvēlamies konkrētās spēles koncepciju (mērķi, saturu) un formu (kauliņi, kartītes, laukums utt.).
3.Definējam spēles rezultātu (kā spēlētāji zinās, ka viņi ir uzvarējuši vai sasnieguši spēles paredzētos rezultātus). Šajā posmā ir svarīgi pārliecināties, vai ieplānotā spēle ir piemērota konkrētam vecumposmam, zināšanu līmenim, notur mērķgrupas interesi u.c.
4.Izplānojam spēles gaitu, pārliecināmies, ka spēlētāji saprot spēles misiju / stāstu, aktīvi tajā var iesaistīties, saņem atgriezenisko saiti, var mācīties no kļūdām un uzlabot rezultātu.
5.Izstrādājam viegli saprotamus, loģiskus un nepārprotamus noteikumus (svarīgi, lai tie ir īsi, kā arī ietver vizuālo materiālu, kas atvieglo noteikumu uztveri un ļauj tos vieglāk atcerēties).
Vai spēlei ir jābūt unikālai?
Mana atbilde ir īsa – ne vienmēr. Pasaulē ir daudzi spēļu mehānismi, ko iespējams adaptēt, pilnveidot, neradot tos pilnīgi no jauna. Protams, nav pieļaujama idejas zādzība un autortiesību pārkāpums, taču, iedvesmoties un izmantot kādus jau zināmus elementus jaunradītas spēles pamatā, es uzskatu par labās prakses pārņemšanu, piemēram, kartīšu spēles, kas ietver vienādu kartīšu krāšanu, kartīšu vērtību salīdzināšanu, minēšanu, attēlošanu, savietošanu, pāru atrašanu, asociāciju veidošanu u.c. Šādas spēles parasti tiek veltītas konkrētam (salīdzinoši šauram) mācību mērķim, kalpo intereses raisīšanai vai apgūtā nostiprināšanai un ir piemērotas plašam spēlētāju lokam (viegli saprotamas, zināmas, neprasa ilgu sagatavošanās laiku, kā arī vienas spēles ilgums parasti ir 5 līdz 20 minūtes). Stratēģisku galda spēli radīt un spēlēt ir daudz sarežģītāk, laikietilpīgāk – gan autoram, gan arī spēlētājiem - šis reizēm ir noteicošais faktors, ja zināt, ka nepieciešams, lai bērni, jaunieši paši var vadīt spēli un tai ir ierobežots ilgums. Mana līdz šim sarežģītākā stratēģiskā spēle ir projektā “Pašvaldība 16+” radītā spēle “Pilsoniskās līdzdalības trenažieris. Pašvaldība 16+”. Tā prasīja 3 gadu darbu, teju 100 aprobācijas spēles, kā arī 3 h ieviešanas seminārus, kuros tiek apmācīti spēles vadītāji. Šī stratēģiskā spēle ietver lomas, līmeņus, misijas, balsojumus, daudzveidīgus iesaistes mehānismus, kā arī skaidri izmērāmu individuālu un arī kolektīvu rezultātu. Spēles kastē ir teju 150 drukāti un koka elementi, tās ilgums ir vismaz 80 minūtes, viens spēles komplekts piemērots 6 spēlētājiem vai spēlētāju pāriem. Nenoliedzami, stratēģiskās spēles nodrošina daudz jēgpilnāku procesu un rezultātu, sniedz gan jaunas zināšanas, gan veicina paradumu un attieksmes maiņu. Minētā galda spēle ir Latvijas, Čehijas un Slovēnijas pilsoniskās izglītības ekspertu kopdarbs, kas nu jau nonācis šo valstu izglītības iestādēs, NVO un pašvaldībās.
Vai par ikvienu mācību tēmu var izveidot spēli?
Grūti iedomāties tēmu vai mācību mērķi, kam nevarētu veltīt galda spēli. Ne vienmēr gan tas ir vajadzīgs, iespējams, ka mācību mērķi efektīvāk var sasniegt ar citu metodi, bet, ja tas ir izaicinājums – izveidot galda spēli par visneiedomājamāko tēmu, es to pieņemu. Jau iepriekš pieminētā stratēģiskā galda spēle “Pilsoniskās līdzdalības trenažieris. Pašvaldība 16+” tika radīta, lai vairotu jauniešu izpratni par Pašvaldības likumā noteiktajiem līdzdalības mehānismiem. Tātad autoru uzdevums bija jēgpilni iepazīstināt spēlētājus ar līdzdalības mehānismiem, to izmantošanas iespējām pašvaldībās, simulējot daudzveidīgas situācijas, ļaujot iejusties lomās, kam piemīt konkrētas vērtības, prioritātes. Sarežģīts uzdevums, jo tēma daudziem spēlētājiem ir pilnīgi nezināma. Mūsu mērķis bija radītspēli, kas palīdz novirzīt uzmanību no formālas likuma lasīšanas uz praktisku darbību un sadarbību. Šādā veidā izziņas process kļūst dabisks un emocionāli pieņemamāks, dalībnieki mācās viens no otra, pilnveido sociālās prasmes, plāno stratēģijas, mācās argumentēt savu viedokli, aizstāvēt intereses.Šīs prasmes ir būtiskas ne tikai spēlēs gaitā, bet arī ikdienas dzīvē, attīstot savu pilsonisko kompetenci. Atsaucoties uz spēlētāju teikto, spēle ir veiksmīgi sasniegusi izvirzīto mērķi, apvienojot gan azartu un aktīvu spēlētāju iesaisti, gan sekmējot izziņas procesu par līdzdalības mehānismiem un to efektivitāti konkrētās situācijās.
Kas jāņem vērā, izstrādājot galda spēles?
Lai izprastu, kāpēc galda spēle vieniem patīk, citiem nē, svarīgi ir iepazīties ar Ričarda Bartla spēlētāju tipu teoriju. Bartls definē četrus galvenos spēlētāju tipus:
Sasniedzēji - orientēti uz rezultātu sasniegšanu, punktu iegūšanu un uzvaru. Viņus motivē progress, izaicinājumi un konkurence. Spēlē sasniedzēji demonstrē augstu motivāciju, ja vien ir skaidri definēts mērķis un vērtēšanas kritēriji.
Pētnieki - koncentrējas uz izpēti, viņus motivē zinātkāre, eksperimentēšana un alternatīvu risinājumu meklēšana. Šī tipa spēlētāji bieži analizē noteikumus, meklē netradicionālas stratēģijas, izmanto radošus risinājumus.
Sociālie spēlētāji – viņus motivē komunikācija un sadarbība ar citiem cilvēkiem, emocionālā saikne, komandas darbs un sociālā mijiedarbība. Šie spēlētāji ir empātiski, spēlē novērtē sadarbības un komunikācijas elementus.
Dominējošie spēlētāji – viņus motivē konkurence un vēlme pārspēt citus spēlētājus. Viņiem svarīga ir kontrole, uzvara un ietekme pār citiem. Lai gan šis spēlētāju tips izglītības vidē var radīt konfliktus, viņi rosina arī citus pieņemt ātrus lēmumus, notur spēlēs dinamiku.
Šī ir tikai maza daļa no atziņām, kas krātas gadu gaitā, jo visam pamatā jau ir vēlme radīt ko jaunu, ļaut iemirdzēties autoru un spēlētāju acīm, izmēģināt inovatīvas pieejas, kas noved pie zināšanām, pieredzes, attieksmes vai paradumu maiņu. Citējot Māri Bērziņu: “«Rakstīšanas grūtības atsver priecīgā sajūta, ka uz papīra rodas kaut neliela, tomēr jauna, pašradīta pasaule», tieši šī pati sajūta rodas spēļu izstrādes procesā.
Ja jums ir jautājumi, ideja jaunas galda spēles izstrādei, vai vēlme iemācīties spēlēt un saņemt galda spēli “Pilsoniskās līdzdalības trenažieris. Pašvaldība 16+” – droši sazinieties ar mani, rakstot liene.valdmane@gmail.com.
Projektu PAŠVALDĪBA 16+ Finansē Eiropas Savienība. Tomēr paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai piešķīrējas iestādes Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras uzskatus un viedokļus. Ne Eiropas Savienību, ne piešķīrēju iestādi nevar saukt pie atbildības par tiem.